Kartupeļi un konfektes sociālajos medijos

Biznesa vidē pēdējā laikā populāra tēze – Å¡obrÄ«d varot Ä«sināt mārketinga budžetus. Kāpēc tā? Reklāmai varot netērēties, jo sociālajos medijos „viss notiek par velti”. Kur te kartupeļi un kur – konfektes?

Cilvēkiem ir tendence dzirdēt tikai to, ko viņi vēlas dzirdēt vai arÄ« – saklausÄ«to interpretēt un kombinēt sev ērtā veidā.  Kā tas izpaužas? Nu, piemēram…

Pārdevēja veikalā jautā knēvelim – JānÄ«t, vai tiešām esi pārliecināts, ka mamma lika nopirkt 300 gramus kartupeļu un 9 kilogramus konfekÅ¡u?

Smieklīgi? Pasmaidīt var! Un kopumā ir skaidrs, kā radusies situācija.

Līdzīgi kā Jānītim ļoti gribas daudz, daudz konfekšu, tā biznesa vadītājiem ir svarīgi atrast ekonomijas iespējas. Tā dēļ viņi saklausās ziņas par sociālajiem medijiem un ar tikpat nopietnām sejām kā Jānītim veido kartupeļu-konfekšu interpretācijas par iespējām taupīt.

Ir tiesa – sociālajos medijos ļaudis popularizē ziņas. Šo tendenci ilustrē Dekarta pārfrāzējums: „Es dalos, tātad es esmu.” Būtiskā nianse – ļaudis dalās ar sev aktuālām ziņām. Kādiem kritērijiem atbilstošu vēstījumu lietotāji uzskata par izplatāmu?

  • ziņa ir aizraujoÅ¡a, un priecāties par to vienam bÅ«tu muļķīgi
  • saturs noderēja man, tas var noderēt arÄ« apkārtējiem
  • es jÅ«tos acÄ«gs un dāsns, Å¡o iesakot
  • man rÅ«p autora idejas panākumi
  • vēstÄ«jums var apkārtējos pasargāt no nepatikÅ¡anām

(Plašāks Seth Godin nosacījumu uzskaitījums atrodams te.)

Vai Å¡iem kritērijiem atbilstoÅ¡i vēstÄ«jumi sociālajiem medijiem rodas „par velti”? Reālistiskākā atbilde – NĒ! Ziņa, kura efektÄ«vi izplatās, prasa krietni daudz uzmanÄ«bas un, visbiežāk, arÄ« nopietnus resursus.

Starp pirmajiem, kuri jau 2001. gadā saprata klientiem aktuāla vēstÄ«juma spēku un tajā arÄ« nopietni investēja, bija BMW America ar BMW Films – The Hire projektu. Daudzi apgalvo, ka projekts ir mainÄ«jis Å¡Ä« mirkļa izpratni par mārketinga komunikāciju.

Gluži nesens, rūpīgi izstrādāts un noteikti ne par velti tapis ir T-Mobile projekts Heathrow lidostā, kurš nedaudzās dienās ir jau sasniedzis miljonus skatījumu:

Latvijas risinājumu, kuri sekmētu ziņas izplatīšanu pašu lietotāju spēkiem tiešām efektīvi, ir maz. Aptaujājot nozares vietējās autoritātes, Latvijas piemēru klāsts bija pārsteidzoši īss. Tika minēta Tuborg alus ienākšana Latvijā, mediju aģentūras Inspired analītiķa rekrutācijas kampaņa www.nolauzklavinu.lv, jaunā Mini testi T/C Alfa un vēl tiešām nedaudzi citi.

Kamdēļ piemēru saraksts ir tik īss? Un kāds ir secinājums par kartupeļiem un konfektēm?

Sociālajos medijos sev aktuālas ziņas lietotāji tiešām izplata bez maksas. Taču tas nerada iespēju automātiski īsināt budžetus. Satura radīšanai ir vai nu jāvelta nopietni iekšējie resursi (Nolauz Kļaviņu), vai arī jāatrod pietiekami līdzekļi vēstījuma ārējai radīšanai (Mini & T/C Alfa).

Vēl paradoksāla atziņa – lai lietotāji zÄ«moliem vai kampaņām sāktu sekot un sociālajos medijos izplatÄ«tu vēstÄ«jumus par velti, pat 75% lietotāju iesākumā nepiecieÅ¡ams…   … gluži tradicionāls apmaksātas reklāmas impulss.

9 kilogrami konfekšu un budžetu īsināšana te nu nekādi nesanāk. Dažos gadījumos efektīva sociālo mediju izmantošana var prasīt pat lielākas investīcijas. Šīs patiesības nedzirdēšana, iespējams, ir starp iemesliem, kamdēļ Latvijā tapušu, lietotāju aktīvi izplatītu vēstījumu ir tik maz.

  • Ar kādiem vēstÄ«jumiem sociālajos medijos dalies Tu?
  • Kas, Tavuprāt, ir Latvijā interesantākie lietotāju izplatÄ«to vēstÄ«jumu piemēri?
This entry was posted in Komunikācija, Vadība and tagged , . Bookmark the permalink.

Iesaki:



22 Responses to Kartupeļi un konfektes sociālajos medijos

  1. alens says:

    Gribēju autora un KI plašāku iztirzājumu arī par pieminēto Tuborg kampaņu. Lai gan dīvaini, ka nesavilkāt to kopā vēl ar nākamās nakts pasākumu Vecrīgā, kas pulcēja trendseterus.

    • Karlis says:

      JāatzÄ«st godÄ«gi – par Tuborg kampaņu zinu tik daudz, cik no web-ā atrodamās informācijas.
      Pilna info par weba Viral kampaņas turpinājumu un citiem kampaņas elementiem man nav.
      Kas vēl notika šajā pasākumā? Vari padalīties?

    • KI says:

      Piedodiet, Alan… nepamanÄ«ju tādu Tuborg kampaņu. Laikam tais dienās dzēru Užavnieku un Cēsinieku. Neietrāpiju vispasaules tÄ«meklÄ«.

      Nu redziet.. tā arī viņi nesatika vienu no viedokļa līderiem alus jomā:)

  2. Alberts says:

    Sviests. Cilvēks, kurš sevi tviterī dēvē par pasniedzēju konstultantu ir spējīgs uz tādu virspusējību. Pfu.. Ne kapeiku nemaksātu šādam konsultantam.

    • Karlis says:

      Paldies, Albert, par Tavu izsvērto viedokli un argumentāciju! Tā dod papildus izpratni un zināšanas man un arī citiem lasītājiem!

    • KI says:

      Izskatās, ka Alberts “ne kapeiku” nav gatavs maksāt arÄ« nevienam citam konsultantam, un nav gatavs mācÄ«ties bez konsultantiem.

      Pretējā gadījumā būtu uzzinājis, ka komentējot www pārstāv ne tikai savu peronisko viedokli,bet veido arī sava uzņēmuma reputāciju un tēlu.
      Dotais komentārs, pēc formas un satura, atstāj negatīvu iespaidu par Alberta kompānijas kompetenci un profesionalitāti.

      Iesaku pārrunāt jūsu kompānijas iekšienē, par katra darbinieka atbildību pret kompāniju, uzstājoties interneta vietnēs.

  3. Agrita says:

    Manuprāt, ar kampaņu viss ir kārtībā, jo, cik sapratu no autoru komentāra, tad patiesi svarīgi bija atrast piemērotu darbinieku, nevis izklaidēt tviter auditoriju un tos, kuri nevienu skaistu kampaņu nav dzīvē ne reizi realizējuši, cien. Apkalna kungs. :) Skolā personālvadības pasniedzēja pieminēja šo kampaņu, kā vienu no veiksmīgākajiem piemēriem, ta kā žetons organizatoriem. Cauruma nebija, tikai smagais atlases darbiņš gan jau ka.. as usual! Ceru, ka šādas interesantas kampaņas būs vairāk!

    • Karlis says:

      Sveicināta, Agrita!

      Nolauz Kļaviņu kampaņas sākums tiešām bija ūber-pere-kruts! Respect! Super! Un tieši tamdēļ es to pieminu kā vienu no LV labajiem piemēriem! Kaut būtu vairāk tādu! Un arī komunikācijas regularitāte (vidēji reizi 3-5 dienās) bija Ok.

      Bet, ja aÄ£entÅ«ru cilvēki man mēģinās iestāstÄ«t, ka pārtraukums starp diviem ierakstiem kampaņā no 4. oktobra lÄ«dz pat 4. novembrim (skatÄ«t mājas lapu) esot kaut kā pieņemams un attaisnojams, tad nu… give me a break!…

      Ja komunikāciju aÄ£entÅ«rai galvenais ir atrast darbinieku, bet tai pilnÄ«gi vienalga, kā izskatās tās publiskā komunikācija, šāda kampaņas nežēlÄ«ga iedzÄ«Å¡ana mēnesi garā komā var bÅ«t arÄ« vienaldzÄ«ga. Bet, ja aÄ£entÅ«ra vēlas parādÄ«t, ka tā spēj profesionāli komunicēt arÄ« pati, tad…

      Nu nav nopietni tirgot zobārsta pakalpojumus, ja pirmais, ko atklāj pašu smaids, ir pārītis izsistu zobu!

      • Agrita says:

        GrÅ«ti bÅ«s piekrist… Nezinu, vai mani baigi interesētu atlases sÄ«kumi par visiem kandidātiem un lielā aÄ£entÅ«ras plātÄ«Å¡anās, kā to dara citi.

        AÄ£entÅ«ra forÅ¡i aktivizēja kampaņu un “nekrita” uz nerviem tālākajos atlases posmos… Tādēļ vēl jo vairāk, prieks, ka spēja “neapnikt”.

        Tik tālu viss kārtībā un salauztie zobi visdrīzāk ir kādam citam, kurš spēj atrast negatīvo it visā! :)

        • Karlis says:

          Aģentūra tiešām forši aktivizēja kampaņu! Un tieši par šo es esmu to pieminējis starp nedaudzajiem LV labajiem piemēriem.

          Bet pēc tam uz mēnesi apturēt (nogalināt) kampaņu – tam bÅ«tu kādi stratēģiski apsvērumi?… :D Ja neesi strādājusi komunikācijā, tad šādas pārdomas varētu bÅ«t piedodamas. Bet, ja Tev ir kāds sakars ar aÄ£entÅ«rām, tad Å¡is izskatÄ«tos pēc ļoti ļaunas ironijas.

          Bet labāk liekam mierā Kļaviņu! Viņš taču šobrīd jau ir nolauzts! :)
          Ko labu domā par BMW projektu?

          • Agrita says:

            Nav ievērots. Vairāk gan iemanÄ«ts Samsung projekts. Interesanti, ko viņi iesāks ar to varzu sekotāju…

            • Karlis says:

              BMW The Hire vispār sāka free content for customers lietu. Vēsturisks projekts! Rakstā ir links. Domāju – ir vērts izpētÄ«t!

              Ui… Samsung tiešām ir aizgājis kā “prērijas ugunsgrēks”. Nez, kur Samsung bÅ«s tāds budžets, lai samaksātu visus nosolÄ«tos ziedojumus?

              Bet Samsung gadÄ«jumu es neredzu kā satura izplatÄ«Å¡anu – Twiboni TwitterÄ« tomēr vēl nav gluži “saturs”! :)

  4. Ginta Bakane says:

    Neliels precizējums! :)

    Kampaņai bija vairāki mērķi, no kuriem primārais tomēr bija atrast piemērotāko kandidātu. Pieredze rāda, ka piemērota kandidāta atrašana vairumā gadījumu aizņem pat vairāk kā mēnesi, tādēļ sociālos medijus izmantojām kandidātu piesaistei kampaņas pirmajā posmā. Rezumē par kampaņu Kļaviņa vārdiem pieejams http://www.nolauzklavinu.lv. Drīzumā ievietosim arī skaistu Case study.

    Turklāt, sociālie mediji bija tikai viens no mediju kanāliem potenciālo kandidātu piesaistei. Kampaņa tikai komunicēta arÄ« “Ilustrētajā Zinātnē”, kas, izrādÄ«jās viens no veiksmÄ«gākajiem kanāliem – lielākā daļa dalÄ«bnieku, kurus aicinājām uz treÅ¡o kārtu, par kampaņu uzzināja tieÅ¡i no Å¡Ä« mediju kanāla. Tādejādi runājot par Å¡o kampaņu, nevajadzētu aizmirst arÄ« pārējo mediju kanālu nozÄ«mi.

    Labā ziņa – kampaņas izmaksas nepārsniedza standarta darba sludinājuma ievietoÅ¡anu uz vairākām nedēļām Latvijas populārākajos darba meklētāju portālos.

    • Karlis says:

      Izmaksas nepārsniedza standarta darba sludinājuma ievietoÅ¡anas izmaksas darba meklētājos?…

      Izlasot šo apgalvojumu rūpīgi, rodas aizdomas, ka jaudīgas komunikāciju aģentūras iekšējo resursu izmaksas nav ierēķinātas.

      Bez tam… Å Ä·iet, Nolauz Kļaviņu ir vienlaikus gan spožais, gan arÄ« – paradoksāli – ne visai veiksmÄ«gais piemērs.

      Taisot kampaņu paÅ¡i priekÅ¡ sevis, Inspired radÄ«ja tiešām spožu sākumu. Bet pa vidu veselu mēnesi ilgs caurums… Nu vismaz jocÄ«gi. MērÄ·i Å¡ai publiskajai kampaņai bija tikai pieņemt darbā vienu speciālistu? Un to visā nopietnÄ«bā apgalvo mēdiju aÄ£entÅ«ra? Å Ä·iet, profesionāļiem vajadzētu bÅ«t dzirdējuÅ¡iem tēzi, ka “katra publiska parādÄ«Å¡anās (vai arÄ« mēnesi ilga neparādÄ«Å¡anās) veido tēlu un reputāciju”?

      Aizdomas, ka pēc tiešām spoža sākuma ieslēdzās princips “klients (kāds cits klients, ne paÅ¡i) pirmajā vietā” un paÅ¡u kampaņa gana sistemātiski turpināta netika. Citiem vārdiem – “kurpniekam savus zābakus pabeigt nebija laika”. VarbÅ«t arÄ« reklāmistiem priekÅ¡ labas un akurāti pabeigtas kampaņas labāk bÅ«tu noalgot ārēju aÄ£entÅ«ru?

      Jācer un jānovēl, ka Å¡Ä«s kampaņas “skaistais Case Study” bÅ«s tiešām spožā iesākuma cienÄ«gs!

  5. KI says:

    Protams!
    Twitter popularitāte Latvijā ir tikai bērna autiņos.Tas, ka Twitter ir galvenais info avots, tā var šķist tikai pašiem twiterētājiem, kuri tur ir noslīkuši kā citā pasaulē.

    Lai veicās tiem, kuri, vēloties uzrunāt lielu auditoriju, mēdiju plānā iekļāvuši twitteri kā galveno kanālu! :)

    • Karlis says:

      Runājot ar plašām auditorijām Twitter neder. Latvijā nav vairāk par 40K lietotājiem un arī liela daļa no tiem nav ikdienā aktīvi.

      Bet ar dažām auditorijām Twitter var būt efektīvākais, ja pat ne vienīgais puslīdz efektīvais kanāls. Lielā mērā tas attiecas uz viedokļu līderu uzrunāšanu.

      • KI says:

        Ja vien tēmas viedokļa līderi tusē twitterī.

        Diez vai Latvijas lauksaimniecības viedokļa līderi tur ir atrodami:)

        • Karlis says:

          PiekrÄ«tu Tavam komentāram – ne visu tēmu viedokļi lÄ«deri ir TwitterÄ« meklējami. “Ārpus-RÄ«gas-dzÄ«vojoÅ¡ie” varētu bÅ«t piemērs tiem, kurus TwitterÄ« meklēt ir mazāk iemesla.

          Tev ir precÄ«zi komentāri! Nez – kādā industrijā rosies pati? Un kādēļ slēpies aiz pseidonÄ«miem? :)

      • KI says:

        Ir vēl nabadzīgāk. 34 tk reģistrējušies twiter lietotāji LV, un tikai 12tk aktīvi. Tā stāsta LETA.

        • Karlis says:

          Negrasos apstrīdēt LETAs piedāvātoTwitter statistiku. Cik, Tavuprāt, Latvijā ir patiesu un vispāratzītu viedokļu līderu?
          10? 20? 50?

          Man ir sajÅ«ta, ka, lai sasniegtu Å¡o ļoti ierobežoto kopumu, Twitter ir gaužām efektÄ«vs rÄ«ks! Mans minējums bÅ«tu – efektÄ«vāks par vairumu citu kanālu!

  6. KI says:

    Pirmo reizi redzu tādu “nolauzklavinu.lv”, un arÄ« tāds “mini(sazinkas).lv” nav redzēts.
    Kas tās par nozares autoritātēm? Ļautiņi, kuri šiverē pa www vietās, kuras apmeklē 10% LV interneta lietotāju? Vai cilvēki, kuri ziņas izplatīšanai bija iebudžetējuši kanālu apkalns.lv?

    • Karlis says:

      Kādu mirkli ar mārketinga ļautiņiem saistÄ«tā Latvijas Twitter stÅ«rÄ« “Nolauz Kļaviņu” bija gluži vai apnÄ«kstoÅ¡s. UztaisÄ«t šādu Notikumu no vienas pozÄ«cijas banālas rekrutēšanas – respektējami! Tiesa – Inspired Å¡obrÄ«d muļļā kampaņas nobeigumu. Mājas lapa nav atjaunota krietni ilgi. Un nevar saprast, kas ar projektu ir noticis.

      Ar kādiem ļautiņiem runājos pirms šī ieraksta? Pārītis Latvijas TOP komunikācijas aģentūru vadītāji.

      Ja apmeklē 10% LV interneta lietotāju – tās jau ir ūber-prominentas lapas. No galvas statistiku tik labi nepārzinu, tomēr man ir aizdomas, ka varētu būt ne vairāk par duci lapu, kuras apmeklē vairāk nekā 10% LV interneta lietotāju.

      Ziņas izplatīšanai ļaudis iebudžetējuši apkalns.lv?…
      Šo es uzskatīšu par komplimentu savam blogam!

Leave a Reply to alens Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>