Sociālie mediji kā tīņu sekss

Biznesa vadÄ«tāju vidÅ« vētraini izplatās viedoklis, ka pienācis laiks bÅ«tiski mazināt mārketingam “tērētos” lÄ«dzekļus. Kāpēc tā? – “Sociālajos medijos ziņa var izplatÄ«ties bez maksas.” Tamdēļ – “Å¡obrÄ«d visu reklāmu varot sakārtot par velti”.

Ir puslīdz skaidrs, uz ko balstās šādas interpretācijas. Taču cilvēku dabā ir dzirdēt tikai daļu, vairumā gadījumu – izdevīgāko daļu, no kopīgās ziņas. Ko cienītie biznesa ļaudis nesadzird? Kas sociālo mediju pīrāgu par velti dara mazāk saldu?

Interneta lietotāju auditorija Latvijā joprojām ir ierobežota:

  • interneta lietoÅ¡anu nedēļas laikā apstiprina 60% aptaujāto;
  • daļa “interneta lietotāju” nav reāli sasniedzami – „pie sekretāres datora Delfi lasÄ«jis” cilvēks tiek pieskaitÄ«ts lietotājiem, tomēr no mārketinga viedokļa caur internetu viņš reāli sasniedzams nav;
  • ir ticams, ka interneta lietoÅ¡anu apstiprina vairāk ļaužu nekā patiesÄ«bā to ir darÄ«juÅ¡i;
  • arÄ« sociālo mediju „veiksmes stāsti” Latvijā pagaidām ir sasnieguÅ¡i daudz Å¡aurākas auditorijas nekā gluži tradicionāla un pierasta TV vai radio reklāma.

Interneta lietotāji labprāt izplata izklaidējošas (joki un kuriozi) vai līdzjūtību rosinošas ziņas (ziedošanas kampaņas). Izglītojošs saturs  tiek izplatītas krietni mazāk, komerciālas ievirzes ziņas – vēl izvēlīgāk. Daži nekomerciāli video sasniedz fantastisku apmeklējumu skaitu, taču arī saturīgas mārketinga ziņas izčākst lāgā pat nesākušās.

Dažkārt ziņas izplatīšanos sociālajos medijos var nopirkt, sludinot atlaides vai izlozes izplatītājiem utt. Tomēr šīs atlaides un balvas rada tās pašas izmaksas, kuru mazināšanas vēlme mudinājusi pievērsties sociālo mediju izmantošanai.

Ziņas mūžs (pēc līdzības ar atomfiziku saukts par „pussabrukšanas periodu”) sociālajos medijos ir vēl īsāks nekā tradicionālajos medijos – ziņa ātrāk uzliesmo, bet ātrāk arī apdziest. Viena ziņa, arī ļoti veiksmīga, nesasniegs kompānijas ilgtermiņa mārketinga mērķus.

Sistemātiska un ilglaicīga darbība sociālajos medijos prasa radošus un zinošus darbiniekus, kuri sociālajiem medijiem var veltīt būtisku daļu darba ikdienas. Rosībai sociālajos medijos nepieciešamās iemaņas ir specifiskas. Pat tradicionālās reklāmas speciālisti sociālo mediju komunikāciju bieži nerisina savām rokām. Lielāko reklāmas aģentūru paspārnē rosās specializētas sociālo mediju un interneta mārketinga aģentūras. Rīkojums sekretārei „brīvajā laikā parosīties Twitterī” paliekošus rezultātus nenesīs, vien ticams, ka bezspēkā izmisusi sekretāre sāks ņemt fiktīvas slimības lapas.

Apkopojot jāsecina – mārketings sociālajos medijos dažādo komunikāciju. Tas ļauj aizsniegt Å¡auras, specifiskas mērÄ·auditorijas un var papildināt citas aktivitātes. Bet vai sociālie mediji ir drošā atbilde budžetu taupÄ«Å¡anai? Atbilde uz Å¡o jautājumu ne vienmēr ir pozitÄ«va.

Morāle?

Sociālie mediji ir kā tīņu sekss. Visi to grib, bet neviens Ä«sti nezina, kā to darÄ«t. Un, kad “tas mirklis” ir klāt, visi ir pārsteigti, ka nav tik brÄ«numaini kā gaidÄ«ts. (RT @avinash)

  • Kāda ir Tava sociālo mediju izmantoÅ¡anas pieredze?
  • Kuri Latvijas sociālo mediju izmantoÅ¡anas gadÄ«jumi, Tavuprāt, ir pieminēšanas vērti?
This entry was posted in Komunikācija, Vadība and tagged . Bookmark the permalink.

Iesaki:



6 Responses to Sociālie mediji kā tīņu sekss

  1. Agnese says:

    Pēdējā laikā ir sajÅ«ta, ka viss, ko lielie sociālo mediju eksperti vari, ir auditorijas nopirkÅ¡ana par “Kārumu” vai pudeli “Madara drinks”. Å Ä·iet zÄ«molu komunikācijas integrācija sociālajos medijos mums vēl ir jāmācās. VarbÅ«t Å¡Ä« tēma bÅ«t atseviÅ¡Ä·a raksta vētra… :)

    • Karlis says:

      Auditorijas “pirkÅ¡ana”, manuprāt, nav tā bÅ«tÄ«ba, par ko ir sociālo mediju komunikācija. Bet par ko Å¡Ä« komunikācija ir? :)
      Man ir aizdomas, ka par to tiks sarakstīta vēl ne viena vien grāmata, ne tikai raksti. Droši vien, šis komentārs varētu būt jauks impulss tēmu pārdomāt arī turpmāk.

  2. Aldis says:

    Ignorēt tīņu seksu arī nevar! Sociālie tīkli var izrādīties labs līdzeklis, lai strādātu ar kādu konkrētu mērķauditoriju.

    IzmēģinājuÅ¡i esam 2 ceļus: twiteris un draugiem.lv. Twiteris ir devis ~0% atdevi, tai pat laikā mÅ«su aktivitātes draugiem.lv ir devuÅ¡as 60% apmeklētāju skaita pieaugumu mājas lapai (pēc Google Analystic datiem), ir raduÅ¡ies daudz jauni klienti, kuri tā arÄ« pasaka – uzzinājām no draugiem.lv.

    Kas tā bija par mērÄ·auditoriju? Hobijpreču – pircēji.
    Mēģinājām tādā pašā ceļā reklamēt citas lietas – rezultāts krietni bēdÄ«gāks.

    • Karlis says:

      Es nevienā mirklī neaicinu ignorēt sociālos tīklus. Pareizām precēm, uz pareizu mērķauditoriju un, ja vēl to pareizi realizē, tas var būt kolosāls līdzeklis!

      Bet paļauties uz to, kā uz visu problēmu risinājumu, arÄ« nav iemesla. Tas, PRET ko ir Å¡is raksts – pret pārspÄ«lētu un nekritisku sociālo mediju glorifiscēšanu, kā rezultāta tiek noniecinātas un ignorētas citas nepiecieÅ¡amas mārketinga aktualitātes.

  3. Zelma says:

    Secinājums – burvÄ«gs :)

  4. Pingback: Tweets that mention Sociālie mediji kā tīņu sekss | Kārlis Apkalns -- Topsy.com

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>