7 atziņas no 42 kilometriem

Pirms 2501 gada grieķu kareivis Feidipīds steidzās uz Atēnām. Bez apstājas atskrējis 42 kilometrus no Maratonas līdzenuma, viņš pavēstīja par svarīgo uzvaru pār persiešiem. To paveicis, viņš bezspēkā saļima un nomira.

Mūsdienās skrējēji vairs nemirst, toties, gatavojoties pārbaudījumam, viņi piedzīvo noderīgas atziņas. Arī šobrīd, neilgi pirms Nordea Rīgas maratona, Rīgas parkos skaitot skrējējus, redzam cilvēkus, kuri kļūst labāki un spēcīgāki. Labāki sev. Spēcīgāki biznesam.

Ko, gatavojoties maratonam, atklāju es?

Pirmkārt… Ļaužu vairākums domā, ka maratonā ķermenis “ir jāpārvar”. Maldi! Ja skrējējs katrā solī nedomās par ķermeņa saudzēšanu, viņš netiks līdz finišam. Maratons ir vairāk intelektuāls izaicinājums sevi gudri “sataupīt”, nekā fizisks vingrinājums “kaut ko pārvarēt”.

Otrkārt… Netrenētie uzmanību velta sacensību mirklim. Taču sacensību diena brīnumus nenes. Rezultātu nosaka gatavošanās. Arī pārcilvēcīga piepūle nekompensē treniņos nepadarīto. Turpretī, ja gatavošanās būs līdzsvarota, no laba rezultāta “neizbēgt”.

Treškārt… Procesa nianses var izprast tikai darot. Var bezgalīgi lasīt par “lūzienu” pēc 30km, “zeķu tulznām” un citām niansēm. Kamēr šis nebūs reāli piedzīvots, nebūs arī ideju tā pārvarēšanai. Tiesa, dažkārt ir vērts uzprasīt padomu trenerim, lai savu “varonību” nešķiestu triviāli risināmām lietām.

Ceturtkārt…  Ja vajag kādam tikt garām, ātrāka kāju kustināšana paliekošu rezultātu nedod. Risinājumu dod ritma ziņā tik pat ātrs, taču tehniski sakārtotāks un dažus centimetrus slaidāks solis. Piedevām, rezultātu dod koncentrēšanās uz sevi, ne skatīšanās nopakaļus uz konkurentiem.

Piektkārt… Nav prātÄ«gi savu stratēģiju nemitÄ«gi pieskaņot apkārtējo darbÄ«bām. Ja katra konkurentu aktivitāte izraisa stratēģijas maiņu, varbÅ«t paÅ¡am savas stratēģijas patiesÄ«bā nemaz nav?…

Sestkārt… Pirms pievarēta pirmā distance, skrējējam nemaz nevar būt reāls priekšstats, ko vērts ir kāda cita sasniegts rezultāts. Nav jēgas sevi pielīdzināt cita izvirzītiem mērķiem. Svarīgākais – izdarīt maksimumu pašam savās acīs!

Septītkārt… Finišējot maratonā, rezultāts nav “42 noskrieti kilometri”. Patiesais ieguvums ir pārliecība, ka varu pieveikt arī jebkuru citu tik pat pamatīgu izaicinājumu. Varu pieveikt. Un nenomirt!

Kā jau noprotat – Å¡is raksts nav par skrieÅ¡anu! Te ir apkopots, ko, gatavojoties maratonam, es iemācÄ«jos par biznesu – septiņas bÅ«tiskākās atziņas no maniem 42 kilometriem:

  1. Tīksmināšanās, ka “komanda pārvar sevi”, ir lieka. Komandu un arī sevi ir jātaupa, lai nopietnas biznesa slodzes spētu izturēt ilgstoši.
  2. Jāgatavojas un jāmobilizējas ir nevis konkurences vai konkursu mirkļos, bet gan pirms tiem, lai būtu jau gatavs reāliem tirgus izaicinājumiem.
  3. Neviena grāmata neiemāca, kā veikt biznesu. Izpratne un risinājumi radīsies tikai darot. Tomēr pieredzējis konsultants dažkārt noder.
  4. Vēlamo rezultātu nenes vairāk virsstundas, aktivitātes vai piedāvājumi. Dari tik pat soļus, bet piedomā, lai katrs no tiem nestu lielāku ieguvumu.
  5. Izlem, kā tieši sasniegt mērķi un ej uz to. Reaģēšana uz katru konkurentu kustību var tikai dezorganizēt.
  6. Spraud mērķus izejot no sava iepriekšējā snieguma. Konkurenta rezultāts būs labs atskaites punkts, kad pats pievienosies viņa komandai.
  7. Paveici? Izdzīvoji? Ieguvums nav tikai par finišu! Patiesais ieguvums ieguvums ir pārliecība, ka tiksi galā arī ar citiem līdzīgiem izaicinājumiem!

Šādi apkopojot – bizness tāda liela un pamatīga, garo distanču skriešana vien ir. Varētu arī teikt, ka ikdienas bizness Tevi gatavo arī Nordea Rīgas maratonam!

  • Ko Tev par biznesu ir iemācÄ«jis sports un savas personÄ«bas attÄ«stÄ«Å¡ana?
This entry was posted in Motivācija, Vadība and tagged , , , , , , , . Bookmark the permalink.

Iesaki:

7 Responses to 7 atziņas no 42 kilometriem

  1. ms69 says:

    ceturtkārt. vietas trasē ir tik cik ir. apdzÄ«Å¡ana ne visur ir iespējama. nepārdomāta apdzÄ«Å¡ana nepiemērotā vietā prasa nenormālas pÅ«les. nepārdomāta apdzÄ«Å¡ana var tevi nolikt vairākus desmitus pozÄ«cijas atpakaļ. launākajā gadÄ«jumā – sasists ritenis, kritiens (attiecas uz velo, lÄ«dzÄ«gi arÄ« auto).

    piektkārt. pieskaņojot savu stratēģiju vājākam, tu arī zaudē. sekojot stiprāka braucēja aizvējam, tu taupi spēkus. nevajag baidīties no pieskaņošanās citiem, bet tā ir jāprot izantot. reizēm arī palīdz veiksme.

    + labāki maksimālie ātrumi ir vecumā no 18 līdz 27 gadiem. pēc 35 rezultāti pakāpeniski samazinās, kaut arī vidējais grupas ātrums saglabājas līdz ~60 gadu vecumam. pēc 60 gadiem arī vidējais ātrums krīt. katram ir jāapzinās brīdis, kad ir laiks aiziet.

  2. smth says:

    PiezÄ«mēju sev arÄ« atziņu pēc nelielas veloizpriecas – 42 km pa Å¡oseju nav tas pats, kas 42 km pa kalniem (gan iegÅ«ldÄ«to pūļu, gan laika ziņā).

    • Karlis says:

      Plānotās distances vai plānoto darbu apstākļus būtu vērtīgi ņemt vērā! Jo tas tiešām mēdz uzdevumu darīt Būtiski atšķirīgu!

  3. Pingback: Maratona ritms

  4. iArturs says:

    Uzdodot jautājumu augstas klases sportistam un biznesmenim, “Cik nozÄ«mÄ«ga ir dzelžaina disciplÄ«na?”, atbildes bÅ«s diezgan lÄ«dzÄ«gas.

  5. Jenots says:

    Patiesībā punkts Nr.3 (treškārt) liek domāt, ka reakcija uz konsultantu: „Viņš neko nesaprot, jo nekad to pats nav darījis!” ir atbalstāma un vienīgā pareizā? Jo konsultants tiešam nekad nav piedzīvojis „lūzienu” pie konkrētā km!

    Sestkārt: Nav nekāda jēgas izdarīt maksimumu. Svarīgi ir izdarīt to ko vajag, un tādā apmērā kā nepieciešams. Ar maksimumu tam nav nekāda sakara!

    6. Ja jaunajiem mērķiem ar iepriekšējo sniegumu nav nekādas līdzības (piem. iepriekš biju grāmatvedis, tagad esmu traktorists)?

    7. …Vai arī sapratīsi, ka iepriekš domātais izaicinājums, patiesībā nekāds izaicinājums nav! Vien normāls darba uzdevums, kurš bija jāizdara jau sen un turpmāk jādara regulāri!

    1.un 4.darbojās pirms 5 gadiem. Šobrīd-par to pašu naudu jāspēj izdarīt daudzkārt vairāk. Tas arī ir galvenais pārsteigums ļaudīm, kuri darbu zaudēja krīzei sākoties un šobrīd atgriežas darba tirgū. Šodien darba diena nebeidzās 18:00, un sestdiena, svētdiena NAV brīvdiena.

    Ko maratons ir mācījis man? To, ka nākamajā dienā pēc maratona man būs jāstrādā par trim, jo daļa kruto maratonistu būs paņēmuši darba nespējas lapu, vai sēdēs darba vietā un tīksmināsies par saviem sasniegumiem maratonā, nevis koncentrēsies uz biznesa rezultātu sasniegšanu!

    • Linda says:

      Kā es nosmējos par Å¡o: “nākamajā dienā pēc maratona man bÅ«s jāstrādā par trim, jo daļa kruto maratonistu bÅ«s paņēmuÅ¡i darba nespējas lapu, vai sēdēs darba vietā un tÄ«ksmināsies par saviem sasniegumiem maratonā, nevis koncentrēsies uz biznesa rezultātu sasniegÅ¡anu!”
      Piem., es pēc 21km skrējiena jau mēnesi iepriekš biju ieplānojusi brīvdienu. Bet to prieku palielīties gan nevajag atņemt :)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>