Septiņi panākumu principi biznesā

Å Ä«s vasaras lielais izaicinājums bija uzkāpt Monblānā. Kā jau rakstÄ«ju iepriekÅ¡ – kāpu, kāpu, neuzkāpu. Bet… Pa ceļam guvu vismaz septiņas kalna atziņas:

  • Iet uz saviem mērÄ·iem
  • Iet uz sagatavotiem mērÄ·iem
  • Izvēlēties piemērotu tempu
  • Iet maziem soļiem
  • Nenoslogot sevi lieki
  • Zināt savas vājās vietas
  • Visā notiekoÅ¡ajā meklēt skolu un atziņas

Paskatoties vērīgāk, kalna atziņas ne mazāk aktuālas ir arī profesionālajā un biznesa vidē. Turpinājumā daži piemēri no beidzamā laika Latvijas biznesa aktualitātēm.

1) Indivīdiem, komandām un kompānijām ir vērts iet uz saviem mērķiem, nevis censties kādu panākt vai atdarināt. Atskaites mērījumi (plašāk pazīstami kā benchmarking) noder salīdzināšanai un novērtēšanai, bet ir bezjēdzīgi plānošanai. Ja mēģināsiet trīs gadu  laikā sasniegt rādītāju X, kāds šobrīd ir uzņēmumam Y, labākajā gadījumā nonāksiet tur, kur konkurents bija pirms trim gadiem.

2) Ja centÄ«sieties saskaņot ar iesaistÄ«tajiem, bez pretestÄ«bas tiks akceptēti tikai neizaicinoÅ¡i vai arÄ« jau vakar sasniegti mērÄ·i. Tomēr izaicinājumi ir jātur lÄ«dzsvarā ar atbilstoÅ¡iem un pakāpeniski sasniegtiem mērÄ·iem! Mani, piemēram, mulsina Daugavas-Dņepras kanāla racēju idejas. Šādam projektam nav iespēju “pamazām izaugt”. Tas vai nu “galÄ«gi izdodas” vai “galÄ«gi neizdodas”.  Nez kādēļ otrais scenārijs man Å¡Ä·iet ticamāks.

3) Katrai organizācijai ir svarīgi saprast ātrumu, ar kādu tā spēj iet uz priekšu. Ja optimisms uzvar piesardzību, rodas problēmas. Mēģinājumi sacensties ar pēdējo gadu aviācijas čempioniem Ryanair pašmāju lidotājiem airBaltic rezultējās graujošos rentabilitātes rādītājos. Cīņas pretinieka nesaprātīga izvēle var atstāt Idiota lomā gan karjerā, gan biznesā.

4) Ik dienas slimÄ«ba “daudz un par daudz” uzglÅ«n neskaitāmām komandām un organizācijām. “Par daudz” tehnikas un auto. “Par daudz” atskaiÅ¡u un iekšēju sistēmu. Ak, jā, gandrÄ«z aizmirsu epidēmiju ar nosaukumu – “par daudz darbinieku”. Esi Å¡o kaut kur manÄ«jis? Tad konkrētus piemērus sarindosi pats! Ar uzblÄ«duÅ¡u bagāžu organizācijām tikt lÄ«dz virsotnēm ir grÅ«ti vai neiespējami.

5) Lieli karjeras lēcienu bieži rezultējas ar lielām neveiksmēm. LÄ«dzÄ«gi kļūdās arÄ« uzņēmumi. Publiski zināmas ir Gunāra Ķirsona biznesa nedienas: kamēr viņš baroja cilvēkus, tikmēr ar Lido viss bija kārtÄ«bā, bet mēģinājums ielēkt māju ražoÅ¡anā un atpÅ«tas bāzu biznesā Ķirsonu gandrÄ«z nogremdēja. Atliek vien atminēties, ka divi mazi soļi ir labāk, nekā viens liels. Bet sliktāk par “lielo soli” var bÅ«t tikai “divi lielie” vienlaikus. Ja netici, pajautā Gunāram! (PozitÄ«vā ziņa – Ķirsons Å¡obrÄ«d ir izÄ·epurojies un nebaidās vÄ«riÅ¡Ä·Ä«gi atzÄ«t kļūdas!)

6) Kompānijām ir svarīgi apzināties savas vājās vietas un vai nu novērst tās, vai izvēlēties mērķus, kuriem šie vājie punkti netraucē. Labais piemērs? Latvijā un nu jau arī pasaulē populārās Stendera ziepes jauki smaržo un ir brīnišķīgi iepakotas. Ja lūkojamies uz tām kā parocīgu dāvaniņu cenu kategorijā līdz 5,- Ls, Stendera ziepēm pat netraucē nianse, ka salīdzinājumā ar jebkuru daudzkārt lētāko Procter&Gamble istrādājumu tās ne visai labi mazgā.

7) Kalnā kāpšana nav pašmērķis, ja nespējam no tā gūt pieredzi un atziņas. Līdzīgs princips ir spēkā arī attiecībā uz profesionālo vai komandas attīstību. Ja ceļā komanda nebūs iemācījusies ko jaunu, biznesa rezultāti jau nākamajā atskaites periodā tiks aizmirsti, bet karjeras kāpnes izrādīsies bezjēdzīgas, ja nedos jaunus apvāršņus arī personīgajā izaugsmē.

To visu apkopojot: ja uz savu darbu un biznesu skatīsies vērīgi, varbūt ieraudzītais dos ko noderīgu ceļā uz Tavu nākamo augsto virsotni!

Raksta pirmā daļa – Kā neuzkāpt Monblānā?

  • Vai esi sastapis situācijas, kuras lÄ«dzÄ«gas pieminētajām likumsakarÄ«bām?
  • Vai esi hobijos ieraudzÄ«jis atziņas, kuras palÄ«dz arÄ« profesionālajā vai biznesa dzÄ«vē?
This entry was posted in Lēmumi, Motivācija, Pamati, Vadība and tagged , , , , , , . Bookmark the permalink.

Iesaki:



7 Responses to Septiņi panākumu principi biznesā

  1. Pingback: Kā neuzkāpt Monblānā jeb Septiņi panākumu principi | Kārlis Apkalns

  2. garumzime says:

    No šaha metriem aizgūta atziņa:
    Stratēģija bez taktikas ir garākais ceļš lÄ«dz uzvarai. Taktika bez stratēģijas – vienkārÅ¡s ceļš uz zaudējumu.

    No savas pieredzes zinu, ka ta ir taisniba ne tikai priekš manis paša, bet arī priekš vairuma LV mazo/vidējo uzņēmēju.

    • Karlis says:

      It kā dzirdēta, bet vienmēr aktuāla un vēlreiz pārdomājama doma. NoTwītoju to un tā tika vairākas reizes ReTwītota. Acīmredzot lasītājiem tā šķiet aktuāla.

  3. @Akmentins says:

    Paldies par rakstu! Lika padomāt.

  4. @Akmentins says:

    (1.) Ja nav mērÄ·u, bet ir tikai pakaļdzÄ«Å¡anās, tad nevar uzvarēt… nu nekādi tas nesanāk, tas ir skaidrs jebkuram, kurÅ¡ vismaz vidusskolas laikos ir piedalÄ«jies skolas krosā.
    (2.) Ja gibi uzvarēt, ir jāgatavojas, jāplāno, ir jāzina, ko darīsi labākajā, sliktākajā un optimālajā situācijā, un izejot no situācijas ir jārīkojas.
    (3. – 4.) Punkts par tempu ir visnenovērtētākais pie pozitÄ«viem signāliem un mazajām uzvarām. Ātruma un apjoma ierobežojumiem kā izsaukuma zÄ«mei ir jāmirgo acu priekšā momentos, kad gribas ātrāk un vairāk. Ir jājÅ«t tas moments, kad ir jādod iekšā un vēl svarÄ«gāk ir jāredz signāli, kad jāpiebremzē.
    (5.) Soļa platums ir jāizvēlas atbilstoši saviem spēkiem (stiprajām pusēm)
    (6.) Ir jāliek un jāstrādā tikai un vienīgi uz stiprajām pusēm. Dari to, ko dari vislabāk, būsi lielu gabalu priekšā tiem, kuriem tas nāk ar mokām.
    Ir jāpzinās vājās vietas… Å¡eit palÄ«dz komanda. (uzņēmums) Komandas (uzņēmuma) dalÄ«bniekiem ir jābÅ«t tādiem, kas ar savām stiprajām pusēm nosedz komandas biedru vājās puses.
    (7.) Ja mērÄ·is ir tikai kalna virsotne, tad ātri tiek aizmirsta pieredze un atziņas, kas gÅ«tas ceļā uz virsotni. Ceļam ir jābÅ«t tam, kas dzen komandu (uzņēmumu) uz priekÅ¡u, jo sasniedot vienu virsotni, tur atklāsies skats uz nākamo. Ja virsotne ir tas, kas dzen, un to sasniedzot ir “YES, otdihajem!”, tad konkurenti, kas bija vienu soli aizmugurē, nu jau bÅ«s tur pat.
    Virsotnē ir daudz vietas, bet ne tik daudz, lai apsēstos.

    • Karlis says:

      Ļoti pamatīgs komentārs. Komentārs, kurš pievieno vēl papildus detaļas un nianses. PALDIES par pārdomām & analīzi!

  5. Andrejs says:

    Punkts 1) ir tas pats punkts 3).
    5) ir taču arī piemēri, kuri pierāda pretējo. Ne?
    6)LV tipiski ir strādāt pie vājo vietu pilnveidošanas, bet vai nav prātīgāk attīstīt stiprās puses un vājās vienkārši atzīt, rēķināties ar tām, bet netērēt laiku „bakstoties”, lai pilnveidotu to, kas nekad nesasniegs pilnību?

    Kopumā: Mērķiem IR JĀBŪT ambicioziem, tikai rūpīgāks darbs ir jāiegulda soļu plānošanā, kā izvēlēto mērķi sasniegt. Citādi var sanākt, kā dziedāšanas šovu dalībniekam, kurš saka: „Gribu būt dziedātājs”, un rāpjas uz skatuves lai bļautu mikrofonā, pat nepūloties sagatavoties.
    Un vēl… jāspēj arī „noķert” brīdi, kad izvēlētais mērķis vairs nav aktuāls. Manuprāt, tieši par to ir Ķirsona stāsts.

    Atziņas un pieredze mēdz palīdzēt, bet mēdz arī novest atkārtoti pie punkta 1) un 3). Tā teikt: „esmu gudrāks, pieredzējis, sakrājis atziņas, nekļūdīšos tur, kur citi, tikai… kopš pieredze gūšanas brīža, situācija jau x reizes ir mainījusies.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>