Kā neuzkāpt Monblānā jeb Septiņi panākumu principi

Viens no maniem Ŕīs vasaras izaicinājumiem bija uzkāpt Monblānā. MērÄ·is nav Ä«paÅ”i oriÄ£ināls: ja aptaujāsiet paziņas, noteikti atradÄ«siet vairākus, kuri mēģinājuÅ”i Å”o kāpienu. Noteikti starp viņiem ir sekmÄ«gie, kuri lÄ«dz Eiropas augstākajai virsotnei arÄ« tikuÅ”i. Man… Kā lai to pasaka pieklājÄ«gāk… Man Å”obrÄ«d ir pieredze, kā tas ir – mēģināt.

Es neuzkāpu. Bija vairāki iemesli, kāpēc Ŕāds rezultāts ir tikai loÄ£isks. Tomēr kāpiens man atklāja vismaz septiņas atziņas, kuras turpmāk var palÄ«dzēt gÅ«t panākumus gan ikdienā, gan arÄ« biznesa vidē.

Savi mērķi
Pirmkārt… Mediji ik dienas pilni ar aicinājumiem “izdarÄ«t Å”o” vai “sasniegt to”. Uz trakulÄ«bām un avantÅ«rām cenÅ”as pavilkt arÄ« draugi un paziņas. Tiesa, apkārtējā vide mēdz piedāvāt noderÄ«gas idejas un impulsus, bet dažkārt kā savējos pieņemam mērÄ·us, kuri ne pavisam nav mÅ«sējie.

Man nebija pat nojausmas, ko patiesÄ«bā nozÄ«mē kalni, taču pēc kolēģa aizrautÄ«gā stāsta piekritu uz gana nopietnu kāpÅ”anu. Å obrÄ«d, zinot iznākumu, kļūst acÄ«mredzami, ka tā bija kļūda. Visticamāk, to varēja paredzēt arÄ« pirms doÅ”anās kalnos.

Neļaujies sveÅ”iem mērÄ·iem! Ej uz savējiem!

AtbilstoÅ”i un pakāpeniski mērÄ·i
Otrkārt… ArÄ« lÄ«dz Å”im esmu sev izvirzÄ«jis izaicinoÅ”us mērÄ·us un tos pārliecinoÅ”i sasniedzis. Tomēr veiksmÄ«gie rezultāti ir nākuÅ”i pēc visas pieejamās informācijas izpētÄ«Å”anas, mazākiem izmēģinājuma projektiem un pamatÄ«gas gatavoÅ”anās.

LÄ«dz Monblāna projektam es ne reizi nebiju kāpis augstāk par Gaiziņu. To, ka jau jābrauc, apjautu vien 10 minÅ«tes pirms doÅ”anās uz lidostu. Å Ä·iet, piekritÄ«siet – Ŕāda pieeja ir ne visai prātÄ«ga.

Par savējiem izvirzi mērÄ·us, lÄ«dz kuriem esi “izaudzis”!

Čempioni un Idioti
TreÅ”kārt… Kalnā kāpjot, pārsvarā sastopi lejupkāpējus. Tajā paŔā virzienā ejoÅ”ie kāpj lÄ«dzÄ«gā ātrumā un garām neskrien. Tomēr ir izņēmumi. Jau no paÅ”as pakājes garām joņo Čempioni, kuru sagatavotÄ«ba ir redzama pat no attāluma, un Idioti, kuros no tikpat liela attāluma ieraugāma priekŔā stāvoÅ”o izaicinājumu neapzināŔanās. Nav māksla nokaut sevi jau pirmajās stundās. Kāpiena laikā atkopties ir krietni grÅ«tāk.
Å ajā ziņā mēs lielas kļūdas nepieļāvām, tādēļ “no citu kļūdām” apgÅ«tā atziņa ir:

Noturi sev piemērotu tempu!

2 mazi soļi > 1 LIELS solis
Ceturtkārt… Kalns māca, ka taisne starp sākuma un mērÄ·a punktiem ne vienmēr ir produktÄ«vākais marÅ”ruts. Ja taisnais ceļŔ ietver stāvu kāpienu vai neskaidrus atbalsta punktus, ir vērts veikt lielāku distanci vai vairāk soļus, bet darÄ«t to prognozējamiem un ne pārmērÄ«gi lieliem soļiem. TurpretÄ« Ŕķietami taisns, bet neizmēģināts marÅ”ruts vai pat viens nepārdomāts solis mēdz provocēt traumas un dažkārt radÄ«t vēl nopietnākas problēmas.

Ej maziem soļiem un sadali ceļu iespējami īsos gabaliņos!

Daudz un Par Daudz
Piektkārt… Cilvēkiem ir vēlme “nodroÅ”ināties visām situācijām”. Kā nodroÅ”ināŔanās izpaužas uz kalna? Paņem lÄ«dzi daudz un arÄ« par daudz! Divus, nevis vienu džemperi, četrus, nevis trÄ«s gāzes balonus…

Mugursomas grami Ŕķiet nieks tikai pirmajā kāpiena stundā. Manā Ŕīs vasaras ekspedÄ«cijā somu smagums, iespējams, bija izŔķiroÅ”s vismaz viena komandas biedra neveiksmē.

Neapkrāmē sevi! Lieks ekipējums mazina cerības sasniegt virsotni!

Vājās vietas
Sestkārt… Ja ej uz ko tieŔām izaicinoÅ”u, zini savas vājās vietas. Nav pamatots optimisms, ka lielu slodžu situācijās vājās vietas par sevi “neatgādinās”.

Man ir bail no augstuma. Es to zināju jau pirms kāpiena. Tomēr mani aizrāva mērÄ·is, un es ļāvos sevi nomierināt, ka “tur jau nekā TIK traka neesot”, ka “uz kalna viss esot citādi” utt..

Mani “Monblāna sapņi” beidzās mirklÄ«, kad tikai jau uz kalna sapratu, ka arÄ« uzkāpÅ”anas gandarÄ«juma vārdā neesmu gatavs augstuma panikai 72 stundu garumā. Vēlāk izrādÄ«jās, ka lÄ«dz augÅ”ai es nebÅ«tu ticis tā vai tā, jo pirms virsotnes ir posms, kurÅ” manas augstuma bailes izaicinātu vēl nežēlÄ«gāk.

Atrisini vājās vietas pirms izaicinājumiem! Vai arī izvēlies citus mērķus!

Pieredze un atziņas
SeptÄ«tkārt… Kalnos mēs nepelnām naudu, nebarojam Ä£imenes un arÄ« nekalpojam sabiedrÄ«bai. Kalni ir bezjēdzÄ«ga nodarbe, ja tās vienÄ«gais un galÄ«gais mērÄ·is ir tikai kalni. Toties, ja vien esam atvērti un vērÄ«gi, kalni var bÅ«t lieliska dzÄ«ves un paÅ”am sevis iepazÄ«Å”anas skola.

Å ajā reizē es lÄ«dz virsotnei netiku. Bet arÄ« formālā neveiksme nevar atņemt manu pieredzi un atziņas. Atziņas, ar kurām es dalos Å”ajā ierakstā.

Neveiksmes dažkārt pieredzi dara pat uzskatāmāku, jo, ja viss izdodas, mēs vairāk koncentrējamies uz panākumu, nevis tā sasniegÅ”anas gaitā gÅ«tajām atziņām. Tādēļ jebkurā situācijā…

Esi vērīgs pret mācībām, ko izspēlē apkārtējie notikumi!

Vai Ŕis stāsts ir tikai par kalniem? Kalnos kāpŔana un bizness patiesībā ir pat pārsteidzoŔi līdzīgi. Šeit par sakritībām vari pārliecināties arī Tu!

  • Kādas pieredzes ir Tev devuÅ”as citās dzÄ«ves situācijās izmantojamas atziņas?
  • Vai esi piedzÄ«vojis, ka neveiksme var bÅ«t vērtÄ«gāka par veiksmi? Kādā situācijā?
This entry was posted in Lēmumi, Motivācija, Pamati, Vadība and tagged , , , , , , , , . Bookmark the permalink.

Iesaki:

ļ»æ

8 Responses to Kā neuzkāpt Monblānā jeb Septiņi panākumu principi

  1. Anda says:

    hmmmm, vai augstākā Eiropas virsotne nav Elbruss? ES noteikti Monblāns šŸ™‚
    Elbrusā biju, veiksmÄ«gi, tādēļ zinu – jā, ir pareizas atziņas pēc Ŕī kāpiena. pats, pats bÅ«tiskākais – ir jājÅ«t aicinājumu kāpt un tieÅ”i tajā kalnā. nevar ļauties pierunāties kaut ko tik radikāli atŔķirÄ«gu no ikdienas darÄ«t. un jābÅ«t arÄ« fiziski sagatavotam, jo tad bÅ«s bauda kāpt, nevis mocÄ«bas.
    1) iedoÅ”u bÅ«tisku atziņu, ko mums teica gids un ko es izmantoju arÄ« darbā (projektu vadÄ«bā) – uz kalnu es braucu nofotografēties virsotnē, viss darbs jāizdara pirms tam.
    2) mana atziņa – apdomā visu un apsver, ko Tev vajadzēs kāpienā, jo pa ceļam vairs nevarēsi ko manÄ«t vai aizmirsto paņemt lÄ«dzi. savukārt lieku mantu neÅ”ana mazina spēkus. sastādi sarakstu un pārliecienies, vai visu ieliec somā.
    3) un nobeigumā Vandas Rutkevičas (poļu alpÄ«niste) atziņa – ..dzÄ«ves mērÄ·i ir sasniedzami, lai kādi tie bÅ«tu, jo katram cilvēkam kaut kur viņa Everests, un tam var bÅ«t daudz vārdu.

  2. Antra says:

    LasÄ«ju Å”o un priecājos, cik ļoti tas Kārlis, ko pazinu gadus atpakaļ, ir izaudzis. šŸ™‚

    Lielisks un pamācoÅ”s stāstiņŔ. Es Å”obrÄ«d kāpju savā Monblānā – joprojām kāpju, kaut galva griežas, spēki izsÄ«kst un ap dÅ«Å”u metas nelabi. GrieÅ”anās atpakaļ joprojām neŔķiet pareizais risinājums, bet Tu man liki vēl reizi aizdomāties, ka nokaut sevi spÄ«tÄ«bas dēļ diez vai ir labāk nekā mainÄ«t marÅ”rutu.

    Sveicieni no “sapņu un iespēju zemes”!

  3. Gerda says:

    AtzÄ«Å”os, arÄ« esmu ļāvusies mainstream un braukusi slēpot uz KaÅ”miru, kur zināju, ka gaida svaigs pÅ«dersniegs un tas viss sākas no 4000m v.j.l., kur katrs spertais solis uzliekt dubultu slodzi skābekļa uzņemÅ”anai. Ar kalnu slēpoÅ”anu nodarbojos kopÅ” 5.g.vecuma, bet nekad nebiju mēģinājusi Å”o ekstrēmo virzienu, kas vilināja no draugus stāstÄ«tā un bildēs tik skaisti redzētā. Ko es ieguvu? Skaudru apziņu, ka esi niecÄ«ba dabā un bez labas sagatavoÅ”anās kalnus nevajag izaicināt. Slēpojot blakus izraisÄ«tai lavÄ«nai, no kuras Austrālijas grupa rok ārā savu slēpoÅ”anas biedru (paldies Dievam, atraka dzÄ«vu un neskartu!), sapratu, ka esmu Å”eit (kalnos) par ātru, jo man nebija pat atbilstoÅ”a aprÄ«kojuma, ja pati iekļūtu lavÄ«nā. Secinājums ir diezgan vienkārÅ”s un skaidrs: ja gribi izdarÄ«t ko patieŔām LIELU (sportā, biznesā, sadzÄ«vē) ā€“ sagatavojies un neesi naivs, ka Tevi pasargās vienÄ«gi veiksme.

    • Karlis says:

      Ä»oti bÅ«tiski novērojumi! Pieļauju, ka Ŕādi vērojumi KaÅ”mirā var palÄ«dzēt arÄ« daudzās citās dzÄ«ves situācijās!

  4. Uģis Stīpnieks says:

    Pirms vairākiem gadiem Krievijas Z, Tuvas apgabalā, kur kalni lÄ«dzÄ«gi, uz apledojuŔām klintÄ«m bez ekipējuma, ar karabÄ«ni un ārprātÄ«gi smagu somu un ar vienu krievu pavadoni gumijas zābakos un teļņaÅ”kā pārdomāju visu savu dzÄ«vi. SatelÄ«ttelefons izlādējies, tuvākā māja 60 km gaisa lÄ«nijā un jebkura trauma faktiski beidzas letāli, jo palÄ«dzÄ«bu pavadonis dabÅ«tu pēc 48 h. Vai to vajadzēja? Nezinu. Bet medÄ«bas bija fantastiskas un tās 10 dienas skaidri atceros vēl Å”odien. Ir tikai daži brīži dzÄ«vē, kurus vēl atceros tik skaidri. P.s. Man riebjas augstums, nekad neesmu gribējis nodarboties ar alpÄ«nismu. Krievijā pa to taku vienkārÅ”i vajadzēja aiziet no malumedniekiem…

    • Karlis says:

      Pieredze skarba. DroÅ”i no tās guvi arÄ« kādas atziņas. Ko tieÅ”i Å”is ekstrēms Tev atklāja?

  5. Jānis E. says:

    Es droÅ”i vien arÄ« neuzkāptu. AlpÄ«nismam man nav ne pietiekama fiziskā sagatavotÄ«ba, ne resursi. Bet Å”ovasar uzkāpu Islandes Heklā. Doma tāda, ka var atrast niÅ”as nodarboÅ”anos nevis meinstrÄ«mot. Manējā turpmāk bÅ«s vulkāni. Pārsvarā nopietns alpÄ«nisms tas nav, vairāk tāds kā pārgājiens. Bet adrenalÄ«nu uzdzen – lavas lauki, migla, zemestrÄ«ces, lavÄ«nas, izvirdumi. Skarbi.

    • Karlis says:

      Izklausās, ka Tu neesi aizgājis pa “manu kļūdu” ceļu – esi izvēlējies tieŔām savu mērÄ·i (Islande NAV mainstream), izvēlējies sev piemēroto tracking marÅ”rutu un rezultātā esi guvis sekmÄ«gu pieredzi. Super!

      Bet pēc nedēļas te varēs lasīt, ko es no Monblāna pieredzes iemācījos!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *