Ja Risinājums Å¡Ä·iet vienkārÅ¡s…

Mūsu laikmetā informācijas aprite paātrinās, bet cilvēku uzmanības fokuss saīsinās.

PētÄ«jumi liecina,  ka Facebook laikmetā cilvēki uz vienu impulsu spējot fokusēties ne ilgāk kā seÅ¡as sekundes. Zelta zivtiņu uzmanÄ«ba esot noturÄ«gāka – astoņas sekundes.

NemitÄ«gi pieaug cilvēku sastapto ziņu skaits. Å obrÄ«d mēs ik dienas izlasām sastopam 5000 lÄ«dz 7000 dažādus vēstÄ«jumus. Šādam informatÄ«vajam troksnim “izsisties cauri” spēj ļoti lakoniskas un vienkārÅ¡as ziņas. Vislabāk – grafiski ilustrējamas, vizuālas ziņas.

Ik dienas mēs piedzīvojam gan pozitīvu, gan negatīvu pieredzi. Lai izvairītos no negatīvā, cilvēki meklē Risinājumus personīgajā līmenī, uzņēmumu līmenī, reizi četros gados, uz vēlēšanām, arī valsts līmenī.

Kādi Risinājumi visbiežāk gÅ«st simpātijas un atbalstu? Visbiežāk, “cilvēki pavelkas” uz vienkārÅ¡iem risinājumiem. Tādiem, kurus var izklāstÄ«t 6 sekundēs. Tādiem, kurus var paskaidrot ar piktogrammu. Tikai viena nelaime…

Ja Risinājums Å¡Ä·iet vienkārÅ¡s, iespējams, vēl neesi nonācis lÄ«dz pilnÄ«gai Problēmas izpratnei. Kāpēc tā? Vairumā gadÄ«jumu, kuros “Risinājums” Å¡Ä·iet vienkārÅ¡s, tā ievieÅ¡ana:

  • neatnes vēlamo rezultātu;
  • ir ļoti dārga vai prasa ļoti ilgu laiku;
  • izraisa neparedzētas blakusparādÄ«bas.

Piemēru apkopojumu varētu veidot arÄ« personÄ«gā vai uzņēmumu lÄ«menÄ«, bet, lai visi lasÄ«tāji varētu izsekot, piedāvāšu publiski zināmus piemērus valstisku “Risinājumu” lÄ«menÄ«.

Lai mazinātu ražas zudumus, Ķīnā tika izdomāts vienkārÅ¡s Risinājums – iznÄ«dēt uz rÄ«su graudiem kāros zvirbuļus. PazÅ«dot zvirbuļiem, nekontrolēti savairojās siseņi. Ar zvirbuļu “atgrieÅ¡anu” Ä·Ä«nieÅ¡iem Ä«sti nesekmējās, tāpēc, lai apkarotu siseņus, ieviesa vienkārÅ¡u Risinājumu – kompensācijas par katru nodotu beigtu siseni. Siseņu skaits laukos nemazinājās, bet puse zemnieku esot nodoÅ¡anai un kompensācijām sākuÅ¡i audzēt siseņus. No viena grāvja otrā, bet uz ceļa – nekādi!

Zimbabvē vietējie aktÄ«visti nolēma, ka nav pareizi, ka zemi kontrolē koloniālā perioda pārpalieka – baltie fermeri. Risinājums bija vienkārÅ¡s un ļoti populārs – atņemt zemi “baltajiem”, atdot vietējiem. Kad pēc zemas ekspropriācijām Zimbabves lauksaimniecÄ«ba sabruka, mēģināja saprast, ko darÄ«t tālāk. Viens no “pēc tam” jau grÅ«ti Ä«stenojamiem variantiem – aicināt atpakaļ baltos fermerus.

Brexit” kampaņas uzvaroÅ¡ais vadmotÄ«vs bija šāds: britu veselÄ«bas aprÅ«pes sistēmai NHS (National Health Service) trÅ«kst naudas, ja tikÅ¡ot vaļā no iemaksām ES budžetā, visu varēšot atrisināt. VienkārÅ¡i, vai ne? Var risinājumu uzrakstÄ«t uz autobusa sāna! Å obrÄ«d pat aizieÅ¡anu “Vote Leave” atbalstošā britu valdÄ«ba vairs nerēķina “budžeta ietaupÄ«jumus” un to tērēšanu. Å obrÄ«d aktuālais jautājums – kā mazināt “Brexit” kaitējumu britu ekonomikai, tai skaitā, arÄ« NHS.

Bet ko kavēt laiku ar tām pasaules anekdotēm… Mums te, Latvijā, viss ir savādāk, vai ne? Lai par to pārliecinātos, ieskatÄ«simies Latvijas nesenajā vēsturē!

Pēc lauku kolektivizēšanas, padomju vara meklēja veidus Latvijas lauksaimniecÄ«bas ražības palielināšanai. Risinājums bija vienkārÅ¡s – ievest jaunu augu sugu – latvāni. Å obrÄ«d Latvijas laukos nav Ä«sti skaidrs, kā latvāņu nekontrolējamo sērgu apkarot.

OIK (Obligātās Iepirkuma Komponentes) sāga iesākās nevainÄ«gi – kā Eiropas mēroga vēlme nostiprināt atjaunojamās enerÄ£ijas ražoÅ¡anu un mazināt atkarÄ«bu no viena enerÄ£ijas piegādātāja (Krievijas). Risinājums bija vienkārÅ¡s: subsidēt no atjaunojamajiem resursiem saražoto enerÄ£iju. Kas no tā sanācis – Å¡o bēdÄ«go, bÅ«tÄ«bā Ķīnas zvirbuļu epopejai lÄ«dzÄ«go stāstu visi esam dzirdējuÅ¡i.

Iespējams, visu laiku vienkāršākais Risinājums tika formulēts kādā kaimiņvalstÄ«. “Visu varu padomēm! RÅ«pnÄ«cas – strādniekiem! Zemi – zemniekiem!” VienkārÅ¡i, vai ne? SeÅ¡as sekundes izlasÄ«Å¡anai, var ērti noformēt uz plakāta, ideāli! Å Ä«s kampaņas katastrofālās sekas nav nolÄ«dzinātas vēl pēc 100 gadiem un Latviju graujoÅ¡i ietekmē joprojām.

Kāpēc es šo visu te rakstu?

Pasaule ir pilna ar gudriniekiem, kuri sola:

  • “vienā solÄ« mainÄ«t Tavu dzÄ«vi”;
  • “dažu stundu laikā atrisināt Tava uzņēmuma grÅ«tÄ«bas”;
  • “ar burvju mājienu atrisināt visu, kas valstÄ« bijis nepareizi 27 gadus”.

Pirms vēlēšanām “vienkārÅ¡o Risinājumu groziņš” pildās ātri: “izdzenāsim blēžus”, “mazināsim ministriju skaitu par X vienÄ«bām un ierēdņu skaitu par Y procentiem”, “palielināsim algas & mazināsim nodokļus par Z procentiem” un tam lÄ«dzÄ«gi ir sastopami vai uz katra soļa.

Esi kritisks! Pārbaudi un pārliecinies, ko tieši un kā tieši solītāji piedāvā!

Ja viņu piedāvātais Risinājums šķiet ātri īstenojams, iespējams, pats stāstītājs vēl nav nonācis līdz pilnīgai Problēmas izpratnei. Varbūt nebūs vēlamā rezultāta, varbūt ieviešana būs neiespējami dārga vai bezgalīgi ilga, varbūt radīsies neparedzētas sekas. Ja īstais Risinājums tiešām būtu vienkāršs, nez vai apskatītā situācija būtu izaugusi par Problēmu.

Ak, jā, un vēl…

Varbūt Solītājs visu saprot gluži labi. Varbūt viņš vienkārši Tevi uzskata par muļķi, kurš noticēs vienkāršiem Risinājumiem.

This entry was posted in Komunikācija, Motivācija, Vadība. Bookmark the permalink.

Iesaki:



Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>