Izglītībai nav nozīmes!

Žanra klasika ir jaunieÅ¡u un, dažkārt, vairs ne jaunieÅ¡u jestrie stāsti par “darba praksi”, kura ļauÅ¡ot “iekarot pasauli” un “nonest zvaigznes no debesÄ«m”. Visbiežāk Å¡o vāvuļo pilsoņi, kuru spēja veikt matemātiskas aplēses, izteikties rakstiski vai sistemātiski apgÅ«t jaunu informāciju lÄ«dz vidusskolas absolventa prasÄ«bu lÄ«menim nesniedzas.

Var jau atsaukties uz ģēnijiem – Bahs, da Vinči un Avicenna nebija pabeiguÅ¡i augstskolu. Tomēr tiem paÅ¡iem Geitsam un Cukerbergam vispirms bija pietiekami labi izglÄ«tÄ«bas pamati, lai iekļūtu Harvardā. Ja cilvēkam ir jau 20 gadi un viņa dibināto uzņēmumu ar kontraktu piedāvājumiem joprojām nemeklē ne IBM, ne PayPal, acÄ«mredzot, viņš nav ne nākamais geitss, ne cukerbergs.

Formālajai izglītībai NAV nozīmes. Nozīme ir spējai sistemātiski domāt un pierakstīt savas domas, nozīme ir spējai rēķināt un saprast, kas vispār jārēķina, nozīme ir spējai disciplinēt sevi un mācēt mācīties. Un šo spēju iegūšanai pagaidām nav atrasts efektīvāks risinājums par formālo izglītību.

P.S. Tiem, kuri tic “darba praksei”…

Augstskolās par audzēkņu attīstību sekmējošu programmas saturu un secību domā ne tie vājākie prāti, turpretī jebkurā darbā primārais mērķis ir sasniegt darba rezultātu, nevis attīstīt darbinieku.

Ejot strādāt (vienalga, “savā rÅ«palā” vai “pie kāda”), apstākļi liks darÄ«t “nākamo Å¡im darbam vajadzÄ«go lietu”, nevis “nākamo personÄ«bas attÄ«stÄ«bai vajadzÄ«go lietu”. VarbÅ«tÄ«ba, ka darba uzdevumi sakritÄ«s ar personÄ«bas attÄ«stÄ«bas vajadzÄ«bām, ir ļoti, ļoti niecÄ«ga.

Bet šādas intelektuālās konstrukcijas nākamajiem geitsiem un cukerbergiem varētu būt pārlieku sarežģītas. Sorry!

This entry was posted in Motivācija, Pamati, Uncategorized. Bookmark the permalink.

Iesaki:



Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *