Kā būt labam pret klientu?

Kā būt labam pret klientu?

Vairums pārdevēju pret klientu vēlas “būt labi”. Normāli, vai ne? Bet pret klientu labs var būt dažādi. Tamdēļ aktuāls ir jautājums – kā tieši pārdevējs grasās “būt labs”?

Populāra kļūda – atdoties klientam iespējami (un dažkārt – neiespējami) lēti. Tas tiek darīts pēc formulas – “būšu labs, došu par velti“. Pārdošanas saruna tiek sākta ar izsmeļošu atlaižu uzskaitījumu. Klientam tiek izklāstīti visi iespējamie (un dažkārt – neiespējamie) ceļi, kā maksāt mazāk. Un no vadītājiem ikkatrā solī tiek prasītas “īpašās cenas” (pieklājīgāks veids, kā nosaukt kārtējās atlaides uz uzņēmuma rēķina).

Ko nepamana šīs formulas lietotāji: Pārdevējs maizīti saņem no nopelnītā. “Pārdodot par velti”, darba devējam nepaliek, no kā šo maizīti samaksāt.

Cita kļūda – taupīt klienta naudu. Tas tiek darīts pēc formulas – “būšu labs, došu lētāko“. Lētākais tiek piedāvāts arī klientiem, kuru vajadzībām lētākais piedāvājums neatbilst. Lētākais tiek piedāvāts arī klientiem, kuri to nemaz neprasa. Lētākais tiek piedāvāts arī klientiem, kuri par lētāko piedāvājumu ir pat aizvainoti!

Ko nepamana šīs formulas lietotāji: “piedāvāt lētāko” nav vienīgais risinājums darbam ar “taupīgiem klientiem”. “Piedāvāt lētāko” ir vienkāršākais glābiņš slinkiem vai nemākulīgiem pārdevējiem, kuri nevīžo klientam parādīt piedāvājuma ieguvumus.

Tiktāl par kļūdām. Bet kā “būt labam” pret klientu, to darot pret sevi un darba devēju jēgpilnā veidā? Īsā formula:

  • Izzināt vajadzības un produkta lietošanas situācijas, kuras varētu ietekmēt izvēli;
  • Izskaidrot produkta pielietojumu un ieguvumus;
  • Palīdzēt uzdrošināties izvēlēties ne lētāko, bet atbilstošāko risinājumu!

Ja šo precīzi realizē, klienta guvums no atbilstoša pirkuma būs daudz nozīmīgāks, kā tie lati, kurus uz uzņēmuma rēķina iedod “par velti” vai “ar lētāko” strādāt radis pārdevējs.

Šī formula nav nedz jauna, nedz sarežģīta. Bet vai pārdevējiem vienmēr izdodas to realizēt?

Tavi piemēri un vērojumi tiek gaidīti komentāros!

11 comments

Ieva

personisks vērojums: atlaižu piemērošana mēdz pārtapt bīstamā atkarībā – atlaižu dāļāšanā…. un šādi pārdevēji ir bīstami uzņēmumam!

    Karlis

    Ui… Pārdevējs, kurš “dzīvo” uz atlaižu “mētāšanu” ir kā iebojāts ābols – no viņa paša nav nekāda labuma un viņš ļoti drīz sāk bojāt apkārtējos.

    Nez – kādi novērojumi šai jautājumā ir citiem lasītājiem?

Ko rāda “cenas jautājums”? | Kārlis Apkalns

[…] klienta būtiskākā vajadzība ir taupīt naudu, saprātīgākais risinājums – nepirkt! Toties cena ir efektīva atruna, kad jātiek vaļā […]

KI

Vienojušies! Tātad- PIEMĒROTĀKO versiju:)

KI

Šim nepiekrītu: “(vēlams sākt ar pilnāko versiju)”> Ja pārdevejs PATIEŠĀM IR IZZINĀJIS KLIENTA VAJADZĪBAS, jautājums “Ar kuru produkta versiju sākt?” atkrīt pēc būtības, jo pārdevejs var sākt ar PIEMĒROTĀKO, dārgako, vai letako versiju.
Ja pārdevejam vispār rodas jautājums: “kuru piedāvajumu izteikt kā pirmo?”, tad vadītajam JAU ir iemesls, lūkoties, vai pārdošanas sarunā vis ir o.k?

    Karlis

    Komentārs pieņemts! Sākotnējā versijā bija neprecīzs formulējums (jau rakstā ir nomainīts). Precīzāk būtu, ka jāsāk nevis ar “pilnāko versiju”, bet ar “pilnāku””, tas ir – “ne lētāko”.
    Kamdēļ tā? Nedaudz “zemāk” nolaist vienmēr ir vieglāk, nekā “pastumt uz augšu” (tam ir ne vien praktisks, bet arī gluži zinātnieks pamatojums).
    Paldies par uzmanības pievēršanu formulējuma niansēm! Tas šo saturu dara labāku & precīzāku!

      Dāvids

      Piekrītu iepriekšējam, un papildus detalizētākam skatījumam!

      KI says: dārgako, vai letako versiju. Negribētos likt vidū saikli vai, drīzāk izvēlētos jeb, jo saskatu lielu starpību, cik lielus ienākumus man ienesīs darbinieks. Jo, ja viņs sāks izmantot vai, tad mazliet ir jāpiestrādā jau pie viņas motivācijas.

      Mans stāsts: varam izģērbties klientu priekšā, bet vai pirks?
      Saucamajā krīzā, psiholoģiski tiek uzsvērta aiz vien mazāk medijos, līdz ir uzņēmumi kas atkopjas, un veido jau sev pieņemamākus piedāvājumus, priekšs klientiem. Bet? Šie darbinieki, kas dabūja pagaršot uzņēmum izģērbto miesu, vairs neprot saģērbtu savu uzņēmumu pārdot par lielākām summām. Tas liecina, tie, kas pastrādājuši pārdošanā vairākus gadus, šobrīd saskaras ar iekšējo nepārliecinātību, jo redziet vadība vairs nedod viegli pārdodamos produktus, kas grauj to! Un atkal jāķeras pie visa no jauna, kur jādod no sevis atkal klāt, un citiem pielāgošanās jauniem apstākļiem ir nepatīkams šķērslis

        Karlis

        Pārdevējiem beidzamajos gados bija jāmainās un jāpiemērojas divas reizes.
        – Pirmā reize – kad divus gadus atpakaļ iedzīvotāju pirktspēja tiešām nokritās dramatiski. Uzņēmumiem nācās tirgot par pašizmaksu, bet dažkārt – arī zem tās.
        – Šobrīd ir mirklis, kad atkal jāsāk tirgot ar kaut nedaudz “normālākiem” uzcenojumiem.

        Pieļauju, ka otrais “lauziens” relatīvi neilgā laikā daudziem pārdevējiem nebūs viegls.

          KI

          Tikai ” laužoties”, “piemērojoties” un “mainoties”, neaizmirsties, ka pirms 2 gadiem Latvijā nebija Twitters, Faceboock u.c.
          Tagad klients sāk diktēt noteikumus uzņēmumiem, nevis otrādi.
          Varbūt nevajag “lauzties” ? Varbūt labāk sākt visu no sākuma?

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *