Patiesības mirklis

Rietumu civilizācijai svarīgi ir būtības un patiesības jēdzieni. Dzīvē esot situācijas, kuras “visu saliekot pa vietām”. Iespējams, par šādu mirkli ir Ābrahama Linkolna atziņa:

– Ja asti nosauc par kāju, cik sunim kāju?
– Četras. Arī nosaukta par kāju, aste par kāju nekļūst.

Tomēr vai visiem un vienmēr pienāk mirkļi, kuri atklāj lietu patieso būtību?

Jurisprudencē nav nozīmes, ko redzam sunim aizmugurē. Ja papīri tā saka, tad – vēl viena kāja. Galvenais, lai neviens nesāktu apstrīdēt šo papīru iegūšanas pamatojumu.

Valsts pārvaldē svarīgākais ir procedūra – izziņai par piekto kāju jābūt iegūtai caur saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu (zemāko cenu)! Ja šis ir ievērots, suņa aste var kļūt kaut par propelleri.

Menedžmentā viss ir citādi? Diemžēl, nē! Milzīgu administratīvās enerģijas daļu kompānijas velta projektiem, kuri nedod pievienotu vērtību ne klientiem, ne pašām organizācijām. Pēc būtības – kompānijas tērē resursus, lai asti pārtaisītu par piekto kāju.

Tad kur paliek minētais patiesības mirklis?

Lietu būtību rāda klients. Ja viņš maksā naudu – ir vērtība. Nemaksā – tad spriediet paši! Bet, kad klients pērk atkārtoti, vērtību var saukt par īstu. Tas arī ir tas patiesības mirklis.

Ja šāds mirklis pienāk, vairs nav nozīmes, kā tieši nosauc to, kas sunim aizmugurē. Jo, visticamāk, klients ir izvēlējies tieši to, kas viņam ir vajadzīgs.

• Vai visi Tavas organizācijas projekti sniedz ieguvumu klientam?
• Vai esi piedzīvojis arī kādu personīgu patiesības mirkli?