Jau sengrieķu gudrie atklāja, ka “nav nozīmes tam, ko pateici, nozīme ir tam, ko otrs saprata”. Kā darīt ziņu otram saprotamu?
Sastopoties ar plašākām auditorijām, mūsdienās runātāji izmanto palīglīdzekļus – izdales materiālus, tāfeles un arī… …jā, prezentāciju slaidus. Tiesa, ne vienmēr prezentācija dara ziņu saprotamāku
Vai esi pamanījis – jo vienkāršāki jautājumi, jo skarbākas kļūdas!
Piemēram, vienkāršs jautājums – kas ir mīlestība? Šķirto laulību skaits rāda, ka pārlieku daudziem iepriekšējā atbilde uz šo jautājumu ir bijusi kļūdaina.
Biznesa vidē līdzīgi biežs jautājums – kas ir pārdošana? Ja labus pārdevējus ir grūti atrast pat bezdarba apstākļos, acīmredzot, atbilde nav tik vienkārša. Tomēr ir kritēriji, kuriem nepiepildoties, divu cilvēku saskarsmi saukt par pārdošanu nav iemesla.
Palmā reiz dzīvoja menedžeri.
Kādu dienu viens menedžeris nokrita no palmas.
Otrs menedžeris nokrita no palmas, lai saprastu, kāpēc nokrita pirmais.
Trešais nokrita, jo pamanīja varbūtību nokrist un nolēma to izpētīt.
Jau runājām par efektīviem skaidrojumiem, jēgpilniem mērķiem, vai labklājība motivē panākumiem un jautājumiem, kuri palīdz atrast savas dzīves aicinājumu. Šīs domas attiecas uz personības motivāciju un mērķiem. Bet vai organizāciju risinātie jautājumi ir būtiski atšķirīgi? Vai komandas atstāj paliekošu mantojumu, ja tās virza tikai projektu grafiki un ienākumu plāni?
Pirms kāda laika runājām, kas ir un kas nav patiesi mērķi cilvēka dzīvē. Pieminējām, ka pirms labklājības mērķu izvirzīšanas kaut kur jābūt patiesi labam. Bet kā ieraudzīt jomas, kurās kļūt labam un kurām būtu interesanti veltīt savu dzīvi?
Vispasaules tīmeklī ar personības izaugsmes tēmām saistīti materiāli arvien biežāk aicina būt mērķtiecīgiem – “izvirzīt, cik vēlaties pelnīt”, “uzdrīkstēties gribēt vairāk”, “ar domu spēku piesaistīt labklājību” utt.. Pēdējā laikā šādi uzsaukumi kļuvuši gandrīz vai dominējoši. Kas šajā mulsina?
Populārā kultūra aicina izvirzīt mērķus, kuriem esot jābūt mērāmiem, ambicioziem un vēl nez kādiem. Bet vai ar mērāmajiem mērķiem pietiek, lai cilvēki harmoniski attīstītos?
Pirms kāda laika biju seminārā, kura tēma – mērķu apzināšana. Seminārs labi pārdomāts, vadītājs ārzemēs populārs, dalības maksa – augstākā, kādu Latvijā esmu maksājis…
– Izbeidz reiz grābt divus un trīs ēdiena šķīvjus! – māte nikni nošņāca.
Septiņu gadu vecumā es biju paņemts līdzi uz kāzām. Tajos laikos bija pierasts maltīti uz šķīvjiem kāzās servēt pirms viesu ierašanās. Bet man ar uzlikto porciju nekad nebija gana. Lai netaptu atpazīts,
Agra pēcpusdiena Rīgā. Gaišajā rudens saulītē pa kādu centra ielu viens otram pretī iet divi jauni vīrieši.
Pirmais – mazāka auguma tumšmatis, lakoniskām brillēm, gaišā uzvalkā, bez šlipses, lietišķu, varētu pat teikt, garlaicīgu frizūru. Ar acīm ieurbies sev vien zināmā punktā
Mācīties var dažādi. To var darīt mācību institūcijās. Bet, ja vien pratīsi iespējas ieraudzīt, mācīties vari no visa, kas Tavā dzīvē bijis.
Stīvs Džobs (Steve Jobs) Stanford University 2005. gada absolvēšanas ceremonijā stāsta par savu dzīvi – par punktu savienošanu, par zaudējumiem un mīlestību, par nāvi.
Piesātināti. Patiesi. Precīzi. Un tiešām fascinējoši.