Kartupeļi un konfektes sociālajos medijos

Kartupeļi un konfektes sociālajos medijos

Biznesa vidē pēdējā laikā populāra tēze – šobrīd varot īsināt mārketinga budžetus. Kāpēc tā? Reklāmai varot netērēties, jo sociālajos medijos „viss notiek par velti”. Kur te kartupeļi un kur – konfektes?

Cilvēkiem ir tendence dzirdēt tikai to, ko viņi vēlas dzirdēt vai arī – saklausīto interpretēt un kombinēt sev ērtā veidā.  Kā tas izpaužas? Nu, piemēram…

Pārdevēja veikalā jautā knēvelim – Jānīt, vai tiešām esi pārliecināts, ka mamma lika nopirkt 300 gramus kartupeļu un 9 kilogramus konfekšu?

Smieklīgi? Pasmaidīt var! Un kopumā ir skaidrs, kā radusies situācija.

Līdzīgi kā Jānītim ļoti gribas daudz, daudz konfekšu, tā biznesa vadītājiem ir svarīgi atrast ekonomijas iespējas. Tā dēļ viņi saklausās ziņas par sociālajiem medijiem un ar tikpat nopietnām sejām kā Jānītim veido kartupeļukonfekšu interpretācijas par iespējām taupīt.

Ir tiesa – sociālajos medijos ļaudis popularizē ziņas. Šo tendenci ilustrē Dekarta pārfrāzējums: „Es dalos, tātad es esmu.” Būtiskā nianse – ļaudis dalās ar sev aktuālām ziņām. Kādiem kritērijiem atbilstošu vēstījumu lietotāji uzskata par izplatāmu?

  • ziņa ir aizraujoša, un priecāties par to vienam būtu muļķīgi
  • saturs noderēja man, tas var noderēt arī apkārtējiem
  • es jūtos acīgs un dāsns, šo iesakot
  • man rūp autora idejas panākumi
  • vēstījums var apkārtējos pasargāt no nepatikšanām

(Plašāks Seth Godin nosacījumu uzskaitījums atrodams te.)

Vai šiem kritērijiem atbilstoši vēstījumi sociālajiem medijiem rodas „par velti”? Reālistiskākā atbilde – NĒ! Ziņa, kura efektīvi izplatās, prasa krietni daudz uzmanības un, visbiežāk, arī nopietnus resursus.

Starp pirmajiem, kuri jau 2001. gadā saprata klientiem aktuāla vēstījuma spēku un tajā arī nopietni investēja, bija BMW America ar BMW Films – The Hire projektu. Daudzi apgalvo, ka projekts ir mainījis šī mirkļa izpratni par mārketinga komunikāciju.

Gluži nesens, rūpīgi izstrādāts un noteikti ne par velti tapis ir T-Mobile projekts Heathrow lidostā, kurš nedaudzās dienās ir jau sasniedzis miljonus skatījumu:

Latvijas risinājumu, kuri sekmētu ziņas izplatīšanu pašu lietotāju spēkiem tiešām efektīvi, ir maz. Aptaujājot nozares vietējās autoritātes, Latvijas piemēru klāsts bija pārsteidzoši īss. Tika minēta Tuborg alus ienākšana Latvijā, mediju aģentūras Inspired analītiķa rekrutācijas kampaņa www.nolauzklavinu.lvjaunā Mini testi T/C Alfa un vēl tiešām nedaudzi citi.

Kamdēļ piemēru saraksts ir tik īss? Un kāds ir secinājums par kartupeļiem un konfektēm?

Sociālajos medijos sev aktuālas ziņas lietotāji tiešām izplata bez maksas. Taču tas nerada iespēju automātiski īsināt budžetus. Satura radīšanai ir vai nu jāvelta nopietni iekšējie resursi (Nolauz Kļaviņu), vai arī jāatrod pietiekami līdzekļi vēstījuma ārējai radīšanai (Mini & T/C Alfa).

Vēl paradoksāla atziņa – lai lietotāji zīmoliem vai kampaņām sāktu sekot un sociālajos medijos izplatītu vēstījumus par velti, pat 75% lietotāju iesākumā nepieciešams…   … gluži tradicionāls apmaksātas reklāmas impulss.

9 kilogrami konfekšu un budžetu īsināšana te nu nekādi nesanāk. Dažos gadījumos efektīva sociālo mediju izmantošana var prasīt pat lielākas investīcijas. Šīs patiesības nedzirdēšana, iespējams, ir starp iemesliem, kamdēļ Latvijā tapušu, lietotāju aktīvi izplatītu vēstījumu ir tik maz.

  • Ar kādiem vēstījumiem sociālajos medijos dalies Tu?
  • Kas, Tavuprāt, ir Latvijā interesantākie lietotāju izplatīto vēstījumu piemēri?

Karlis

Website:

22 comments

alens

Gribēju autora un KI plašāku iztirzājumu arī par pieminēto Tuborg kampaņu. Lai gan dīvaini, ka nesavilkāt to kopā vēl ar nākamās nakts pasākumu Vecrīgā, kas pulcēja trendseterus.

    Karlis

    Jāatzīst godīgi – par Tuborg kampaņu zinu tik daudz, cik no web-ā atrodamās informācijas.
    Pilna info par weba Viral kampaņas turpinājumu un citiem kampaņas elementiem man nav.
    Kas vēl notika šajā pasākumā? Vari padalīties?

    KI

    Piedodiet, Alan… nepamanīju tādu Tuborg kampaņu. Laikam tais dienās dzēru Užavnieku un Cēsinieku. Neietrāpiju vispasaules tīmeklī.

    Nu redziet.. tā arī viņi nesatika vienu no viedokļa līderiem alus jomā:)

Alberts

Sviests. Cilvēks, kurš sevi tviterī dēvē par pasniedzēju konstultantu ir spējīgs uz tādu virspusējību. Pfu.. Ne kapeiku nemaksātu šādam konsultantam.

    Karlis

    Paldies, Albert, par Tavu izsvērto viedokli un argumentāciju! Tā dod papildus izpratni un zināšanas man un arī citiem lasītājiem!

    KI

    Izskatās, ka Alberts “ne kapeiku” nav gatavs maksāt arī nevienam citam konsultantam, un nav gatavs mācīties bez konsultantiem.

    Pretējā gadījumā būtu uzzinājis, ka komentējot www pārstāv ne tikai savu peronisko viedokli,bet veido arī sava uzņēmuma reputāciju un tēlu.
    Dotais komentārs, pēc formas un satura, atstāj negatīvu iespaidu par Alberta kompānijas kompetenci un profesionalitāti.

    Iesaku pārrunāt jūsu kompānijas iekšienē, par katra darbinieka atbildību pret kompāniju, uzstājoties interneta vietnēs.

Agrita

Manuprāt, ar kampaņu viss ir kārtībā, jo, cik sapratu no autoru komentāra, tad patiesi svarīgi bija atrast piemērotu darbinieku, nevis izklaidēt tviter auditoriju un tos, kuri nevienu skaistu kampaņu nav dzīvē ne reizi realizējuši, cien. Apkalna kungs. 🙂 Skolā personālvadības pasniedzēja pieminēja šo kampaņu, kā vienu no veiksmīgākajiem piemēriem, ta kā žetons organizatoriem. Cauruma nebija, tikai smagais atlases darbiņš gan jau ka.. as usual! Ceru, ka šādas interesantas kampaņas būs vairāk!

    Karlis

    Sveicināta, Agrita!

    Nolauz Kļaviņu kampaņas sākums tiešām bija ūber-pere-kruts! Respect! Super! Un tieši tamdēļ es to pieminu kā vienu no LV labajiem piemēriem! Kaut būtu vairāk tādu! Un arī komunikācijas regularitāte (vidēji reizi 3-5 dienās) bija Ok.

    Bet, ja aģentūru cilvēki man mēģinās iestāstīt, ka pārtraukums starp diviem ierakstiem kampaņā no 4. oktobra līdz pat 4. novembrim (skatīt mājas lapu) esot kaut kā pieņemams un attaisnojams, tad nu… give me a break!…

    Ja komunikāciju aģentūrai galvenais ir atrast darbinieku, bet tai pilnīgi vienalga, kā izskatās tās publiskā komunikācija, šāda kampaņas nežēlīga iedzīšana mēnesi garā komā var būt arī vienaldzīga. Bet, ja aģentūra vēlas parādīt, ka tā spēj profesionāli komunicēt arī pati, tad…

    Nu nav nopietni tirgot zobārsta pakalpojumus, ja pirmais, ko atklāj pašu smaids, ir pārītis izsistu zobu!

      Agrita

      Grūti būs piekrist… Nezinu, vai mani baigi interesētu atlases sīkumi par visiem kandidātiem un lielā aģentūras plātīšanās, kā to dara citi.

      Aģentūra forši aktivizēja kampaņu un “nekrita” uz nerviem tālākajos atlases posmos… Tādēļ vēl jo vairāk, prieks, ka spēja “neapnikt”.

      Tik tālu viss kārtībā un salauztie zobi visdrīzāk ir kādam citam, kurš spēj atrast negatīvo it visā! 🙂

        Karlis

        Aģentūra tiešām forši aktivizēja kampaņu! Un tieši par šo es esmu to pieminējis starp nedaudzajiem LV labajiem piemēriem.

        Bet pēc tam uz mēnesi apturēt (nogalināt) kampaņu – tam būtu kādi stratēģiski apsvērumi?… 😀 Ja neesi strādājusi komunikācijā, tad šādas pārdomas varētu būt piedodamas. Bet, ja Tev ir kāds sakars ar aģentūrām, tad šis izskatītos pēc ļoti ļaunas ironijas.

        Bet labāk liekam mierā Kļaviņu! Viņš taču šobrīd jau ir nolauzts! 🙂
        Ko labu domā par BMW projektu?

          Agrita

          Nav ievērots. Vairāk gan iemanīts Samsung projekts. Interesanti, ko viņi iesāks ar to varzu sekotāju…

            Karlis

            BMW The Hire vispār sāka free content for customers lietu. Vēsturisks projekts! Rakstā ir links. Domāju – ir vērts izpētīt!

            Ui… Samsung tiešām ir aizgājis kā “prērijas ugunsgrēks”. Nez, kur Samsung būs tāds budžets, lai samaksātu visus nosolītos ziedojumus?

            Bet Samsung gadījumu es neredzu kā satura izplatīšanu – Twiboni Twitterī tomēr vēl nav gluži “saturs”! 🙂

Ginta Bakane

Neliels precizējums! 🙂

Kampaņai bija vairāki mērķi, no kuriem primārais tomēr bija atrast piemērotāko kandidātu. Pieredze rāda, ka piemērota kandidāta atrašana vairumā gadījumu aizņem pat vairāk kā mēnesi, tādēļ sociālos medijus izmantojām kandidātu piesaistei kampaņas pirmajā posmā. Rezumē par kampaņu Kļaviņa vārdiem pieejams http://www.nolauzklavinu.lv. Drīzumā ievietosim arī skaistu Case study.

Turklāt, sociālie mediji bija tikai viens no mediju kanāliem potenciālo kandidātu piesaistei. Kampaņa tikai komunicēta arī “Ilustrētajā Zinātnē”, kas, izrādījās viens no veiksmīgākajiem kanāliem – lielākā daļa dalībnieku, kurus aicinājām uz trešo kārtu, par kampaņu uzzināja tieši no šī mediju kanāla. Tādejādi runājot par šo kampaņu, nevajadzētu aizmirst arī pārējo mediju kanālu nozīmi.

Labā ziņa – kampaņas izmaksas nepārsniedza standarta darba sludinājuma ievietošanu uz vairākām nedēļām Latvijas populārākajos darba meklētāju portālos.

    Karlis

    Izmaksas nepārsniedza standarta darba sludinājuma ievietošanas izmaksas darba meklētājos?…

    Izlasot šo apgalvojumu rūpīgi, rodas aizdomas, ka jaudīgas komunikāciju aģentūras iekšējo resursu izmaksas nav ierēķinātas.

    Bez tam… Šķiet, Nolauz Kļaviņu ir vienlaikus gan spožais, gan arī – paradoksāli – ne visai veiksmīgais piemērs.

    Taisot kampaņu paši priekš sevis, Inspired radīja tiešām spožu sākumu. Bet pa vidu veselu mēnesi ilgs caurums… Nu vismaz jocīgi. Mērķi šai publiskajai kampaņai bija tikai pieņemt darbā vienu speciālistu? Un to visā nopietnībā apgalvo mēdiju aģentūra? Šķiet, profesionāļiem vajadzētu būt dzirdējušiem tēzi, ka “katra publiska parādīšanās (vai arī mēnesi ilga neparādīšanās) veido tēlu un reputāciju”?

    Aizdomas, ka pēc tiešām spoža sākuma ieslēdzās princips “klients (kāds cits klients, ne paši) pirmajā vietā” un pašu kampaņa gana sistemātiski turpināta netika. Citiem vārdiem – “kurpniekam savus zābakus pabeigt nebija laika”. Varbūt arī reklāmistiem priekš labas un akurāti pabeigtas kampaņas labāk būtu noalgot ārēju aģentūru?

    Jācer un jānovēl, ka šīs kampaņas “skaistais Case Study” būs tiešām spožā iesākuma cienīgs!

KI

Protams!
Twitter popularitāte Latvijā ir tikai bērna autiņos.Tas, ka Twitter ir galvenais info avots, tā var šķist tikai pašiem twiterētājiem, kuri tur ir noslīkuši kā citā pasaulē.

Lai veicās tiem, kuri, vēloties uzrunāt lielu auditoriju, mēdiju plānā iekļāvuši twitteri kā galveno kanālu! 🙂

    Karlis

    Runājot ar plašām auditorijām Twitter neder. Latvijā nav vairāk par 40K lietotājiem un arī liela daļa no tiem nav ikdienā aktīvi.

    Bet ar dažām auditorijām Twitter var būt efektīvākais, ja pat ne vienīgais puslīdz efektīvais kanāls. Lielā mērā tas attiecas uz viedokļu līderu uzrunāšanu.

      KI

      Ja vien tēmas viedokļa līderi tusē twitterī.

      Diez vai Latvijas lauksaimniecības viedokļa līderi tur ir atrodami:)

        Karlis

        Piekrītu Tavam komentāram – ne visu tēmu viedokļi līderi ir Twitterī meklējami. “Ārpus-Rīgas-dzīvojošie” varētu būt piemērs tiem, kurus Twitterī meklēt ir mazāk iemesla.

        Tev ir precīzi komentāri! Nez – kādā industrijā rosies pati? Un kādēļ slēpies aiz pseidonīmiem? 🙂

      KI

      Ir vēl nabadzīgāk. 34 tk reģistrējušies twiter lietotāji LV, un tikai 12tk aktīvi. Tā stāsta LETA.

        Karlis

        Negrasos apstrīdēt LETAs piedāvātoTwitter statistiku. Cik, Tavuprāt, Latvijā ir patiesu un vispāratzītu viedokļu līderu?
        10? 20? 50?

        Man ir sajūta, ka, lai sasniegtu šo ļoti ierobežoto kopumu, Twitter ir gaužām efektīvs rīks! Mans minējums būtu – efektīvāks par vairumu citu kanālu!

KI

Pirmo reizi redzu tādu “nolauzklavinu.lv”, un arī tāds “mini(sazinkas).lv” nav redzēts.
Kas tās par nozares autoritātēm? Ļautiņi, kuri šiverē pa www vietās, kuras apmeklē 10% LV interneta lietotāju? Vai cilvēki, kuri ziņas izplatīšanai bija iebudžetējuši kanālu apkalns.lv?

    Karlis

    Kādu mirkli ar mārketinga ļautiņiem saistītā Latvijas Twitter stūrī “Nolauz Kļaviņu” bija gluži vai apnīkstošs. Uztaisīt šādu Notikumu no vienas pozīcijas banālas rekrutēšanas – respektējami! Tiesa – Inspired šobrīd muļļā kampaņas nobeigumu. Mājas lapa nav atjaunota krietni ilgi. Un nevar saprast, kas ar projektu ir noticis.

    Ar kādiem ļautiņiem runājos pirms šī ieraksta? Pārītis Latvijas TOP komunikācijas aģentūru vadītāji.

    Ja apmeklē 10% LV interneta lietotāju – tās jau ir ūber-prominentas lapas. No galvas statistiku tik labi nepārzinu, tomēr man ir aizdomas, ka varētu būt ne vairāk par duci lapu, kuras apmeklē vairāk nekā 10% LV interneta lietotāju.

    Ziņas izplatīšanai ļaudis iebudžetējuši apkalns.lv?…
    Šo es uzskatīšu par komplimentu savam blogam!

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *