Par Dzivi un Biznesu caur Piparkūku prizmu

Lai iepazītu vienu no modernā menedžmenta guru…
Lai atgādinātu klasiskas, bet vienmēr aktuālas nianses par vadību…
Lai pārdomātu piparkūku tapšanu…
Lai izbaudītu, ko nozīmē menedžmenta stāstniecība „tīrā formā”…

… sekojošās Toma Pītersa pamanītās līdzības varētu būt Jums šajā Ziemassvētku laikā noderīgas un jaukas!

__________________________________

Dažas stundas ar garaiņiem pilnā virtuvē par menedžmentu var iemācīt tikpat un pat vairāk nekā ducis modīgu grāmatu par biznesa pārbūvi, visaptverošo kvalitātes vadību un tamlīdzīgām jauno laiku gudrībām. Nesenā piparkūku cepšanas kampaņa šo pārliecību nostiprināja. Un te – 11 secinājumi ikdienai (un Jūsu organizācijām). Tā sakot, svaigi cepti,  tieši no krāsns! Sagaidiet!

1. Iesaistīšanās. Citu vērošana palīdz. Bet, lai iemācītos pa īstam, ir jāķeras klāt pašam. Es vairākus gadus nebiju cepis, tādēļ  pavēroju, kā cep draugi. Man šķita, tas palīdzēs. Es par  to pat biju pārliecināts. Bet  patiesībā man galvā nekas būtisks “nenoklikšķēja”, pirms manas rokas nebija aplipušas ar mīklu.

Secinājums (īpaši treneriem): Īsiniet lekcijas! Iesaistiet ļaudis „īstajā darbā” iespējami drīz!

2. Plāns. Kopumā es neesmu īpaši spēcīgs plānošanā, bet laika pārbaudīta recepte ir gluži kā Dieva dāvana. Iesākumam tā, vismaz aptuveni, ir „pareiza”. Un, kas vēl svarīgāk, šī, visticamāk, lietojamā recepte dod pārliecību un mieru lietas tiešām arī uzsākt.

Secinājums: Ikviens plāns palīdz. Tas dod mieru, ka nav bezmērķīgi „jātaustās” meklējumos.

3. Māksla. Plāns ir vadlīnijas, ne Svētie raksti. Plāni, ieskaitot receptes, ir doti, lai tos pārveidotu un galu galā arī atmestu. Piparkūku cepšana, jaunu produktu radīšana un pilsētu attīstīšana ir māksla. Mākslinieki, ne verdziski citu taisītu recepšu kalpi, izpelnās atzinību un apbrīnu.

Secinājums: Akla sekošana jebkuram plānam ir pārliecinoši  muļķīga.

4. Mēģinājumi un kļūdas. Jā, es biju vērojis strādājam Meistaru (vismaz tiešām ļoti labu pavāru), bet pirmajā patstāvīgā darba stundā, pat bruņots ar pamatīgām instrukcijām, es sadarīju daudz lielu un mazu kļūdu.

Biznesā, reālajā dzīvē un arī piparkūku cepšanā kļūdas ir dzinulis, kurš virza uz priekšu!

Secinājums: Kļūdas nedrīkst pieļaut. Tās ir jāsekmē!

5. Tās pašas kļūdas. „Kļūda – tā nav liela nelaime,” daudzi saka, „bet – neatkārtojiet vienu kļūdu divas reizes!”

Muļķības! Pat tik vienkāršā nodarbē kā piparkūku cepšana es  pielaidu vienas un tās pašas kļūdas atkal un atkal, un atkal.

Secinājums: Neviens nav paveicis ko tiešām paliekošu un interesantu ne pirmajā, ne arī desmitajā mēģinājumā.

6. Humora izjūta. Iesākumā es biju nedaudz neveikls. (Nedaudz neveikls es biju arī nobeigumā.) Es virtuvi pārvērtu par kaujas lauku. Bērni un pieaugušie uzjautrinājās  par mani (vismaz tā man likās). Bet dzīves un biznesa pamata – mēģināšanas – panākumi ir atkarīgi no spējas pasmaidīt pašiem par sevi!

Secinājums: Mācīšanās nereti ir atkarīga no atļaušanās būt smieklīgam.  Bieži – publiski smieklīgam.

7. Neatlaidība. Ir tiesa – panākumi ir atkarīgi no spējas piezemēt savu ego un pasmaidīt par sevi. Bet ne mazāk svarīga ir dzelžaina mērķtiecība. Šoreiz tā bija „tikai” piparkūku cepšana. Bet es tiešām gribēju, lai man izdodas.

Secinājums: Uzvarētāji cenšas visu darīt labi. Visu! Labi! Un tas prasa koncentrēšanos  un neatlaidīgu mērķtiecību.

8. Perfekcionisms. Tiesa – virtuve bija vienā jūklī. Jā, es biju uzjautrināšanās objekts. Bet aroda mākslas apguve nepieļauj neko citu, kā vien  galēju perfekcionismu.

Vairums cilvēku māksliniekus un radošus ļaudis kopumā uzskata par nenopietniem vējgrābšļiem. Droši vien starp māksliniekiem (un starp pavāriem) ir arī vējgrābšļi, taču ne jau vējgrābšļu darbi galu galā nonāk muzejos (un pavārgrāmatās).

Secinājums: Lai gūtu panākumus, radošums un perfekcionisms nav šķirami.

9. Paļaušanās. Mani informēja: attiecībā uz piparkūkām paļausies uz mani. No tā mirkļa atkāpšanās iespēju vairs nebija – Ziemassvētku tradīcijas izdošanās  balstījās uz maniem vārajiem (patiesībā – vien nepieredzējušajiem) pleciem. Un es paveicu savu uzdevumu.

Pirmais secinājums: Ja nav paļaušanās, nav aizrautības.
Otrais secinājums: Ja nav aizrautības, nav neatlaidības.
Trešais secinājums: Nepastāv tāda lieta, kā „pa pusei paļaušanās”.

10. Atbildība. Dienu iepriekš, kad man vajadzēja tikai palīdzēt, es visu salaidu dēlī divreiz. Nu es biju atstāts viens. Tam vajadzētu uzdevumu darīt grūtāku, bet, pretēji gaidītajam, es tā koncentrējos, ka viss risinājās bez mazākās aizķeršanās.

Secinājums: Kamēr nebūsi pilnībā atbildīgs par visiem uzdevuma aspektiem, diezin vai darbosies ar pilnu atbildību.

11. Gaume. Varbūt skanēs pašapmierināti, bet… Man sanāca gluži pieņemamas piparkūkas! Lieliskums prasa praksi un… … un tiešām izmeklētu gaumi. Es varētu praktizēties, cik vien spētu, bet nedomāju, ka jelkad pavārmākslā kļūšu par to, kas Mariss Jansons ir mūzikā.

Secinājums: Ja vēlamies lieliskus produktus, nepieciešams atrast, piesaistīt un noturēt lieliskus radītājus.

• Kas, Tavuprāt, ir motivācijas un panākumu pamatā?
• Ko dzīvei un organizācijai noderīgu Ziemassvētku laiks ir mācījis Tev?

Avots: www.tompeters.com