Sociālie mediji kā tīņu sekss

Biznesa vadītāju vidū vētraini izplatās viedoklis, ka pienācis laiks būtiski mazināt mārketingam “tērētos” līdzekļus. Kāpēc tā? – “Sociālajos medijos ziņa var izplatīties bez maksas.” Tamdēļ – “šobrīd visu reklāmu varot sakārtot par velti”.

Ir puslīdz skaidrs, uz ko balstās šādas interpretācijas. Taču cilvēku dabā ir dzirdēt tikai daļu, vairumā gadījumu – izdevīgāko daļu, no kopīgās ziņas. Ko cienītie biznesa ļaudis nesadzird? Kas sociālo mediju pīrāgu par velti dara mazāk saldu?

Interneta lietotāju auditorija Latvijā joprojām ir ierobežota:

• interneta lietošanu nedēļas laikā apstiprina 60% aptaujāto;
• daļa “interneta lietotāju” nav reāli sasniedzami – „pie sekretāres datora Delfi lasījis” cilvēks tiek pieskaitīts lietotājiem, tomēr no mārketinga viedokļa caur internetu viņš reāli sasniedzams nav;
• ir ticams, ka interneta lietošanu apstiprina vairāk ļaužu nekā patiesībā to ir darījuši;
• arī sociālo mediju „veiksmes stāsti” Latvijā pagaidām ir sasnieguši daudz šaurākas auditorijas nekā gluži tradicionāla un pierasta TV vai radio reklāma.

Interneta lietotāji labprāt izplata izklaidējošas (joki un kuriozi) vai līdzjūtību rosinošas ziņas (ziedošanas kampaņas). Izglītojošs saturs  tiek izplatītas krietni mazāk, komerciālas ievirzes ziņas – vēl izvēlīgāk. Daži nekomerciāli video sasniedz fantastisku apmeklējumu skaitu, taču arī saturīgas mārketinga ziņas izčākst lāgā pat nesākušās.

Dažkārt ziņas izplatīšanos sociālajos medijos var nopirkt, sludinot atlaides vai izlozes izplatītājiem utt. Tomēr šīs atlaides un balvas rada tās pašas izmaksas, kuru mazināšanas vēlme mudinājusi pievērsties sociālo mediju izmantošanai.

Ziņas mūžs (pēc līdzības ar atomfiziku saukts par „pussabrukšanas periodu”) sociālajos medijos ir vēl īsāks nekā tradicionālajos medijos – ziņa ātrāk uzliesmo, bet ātrāk arī apdziest. Viena ziņa, arī ļoti veiksmīga, nesasniegs kompānijas ilgtermiņa mārketinga mērķus.

Sistemātiska un ilglaicīga darbība sociālajos medijos prasa radošus un zinošus darbiniekus, kuri sociālajiem medijiem var veltīt būtisku daļu darba ikdienas. Rosībai sociālajos medijos nepieciešamās iemaņas ir specifiskas. Pat tradicionālās reklāmas speciālisti sociālo mediju komunikāciju bieži nerisina savām rokām. Lielāko reklāmas aģentūru paspārnē rosās specializētas sociālo mediju un interneta mārketinga aģentūras. Rīkojums sekretārei „brīvajā laikā parosīties Twitterī” paliekošus rezultātus nenesīs, vien ticams, ka bezspēkā izmisusi sekretāre sāks ņemt fiktīvas slimības lapas.

Apkopojot jāsecina – mārketings sociālajos medijos dažādo komunikāciju. Tas ļauj aizsniegt šauras, specifiskas mērķauditorijas un var papildināt citas aktivitātes. Bet vai sociālie mediji ir drošā atbilde budžetu taupīšanai? Atbilde uz šo jautājumu ne vienmēr ir pozitīva.

Morāle?

Sociālie mediji ir kā tīņu sekss. Visi to grib, bet neviens īsti nezina, kā to darīt. Un, kad “tas mirklis” ir klāt, visi ir pārsteigti, ka nav tik brīnumaini kā gaidīts. (RT @avinash)

• Kāda ir Tava sociālo mediju izmantošanas pieredze?
• Kuri Latvijas sociālo mediju izmantošanas gadījumi, Tavuprāt, ir pieminēšanas vērti?