Konsultāciju praksē bieži nākas sastapt vadītājus, kuriem nav paveicies ar padotajiem. “Galvas sāpes” nereti sagādā komandas iniciatīvas trūkums un gatavība augt, citiem vārdiem nevēlēšanās komandas darbā un arī pašiem profesionāli “pakāpties uz nākamo pakāpienu”. Par ko tieši ir stāsts?
Reiz ar kāda uzņēmuma personāla vadības cilvēku diskutējām par ceļiem darbinieku kompetenču stiprināšanai un apmācību atdeves uzlabošanai. Pirmais, ko ierosināja speciālists – ieviest specifisku kontroles sistēmu, un vēl varot padomāt par sankcijām pret tiem, kuri nesasniedz mērķus.
It kā jau loģiski – pēc vadības kanoniem kontrole mēra, mobilizē un dara vēl nez cik daudz apsveicamu lietu. Bet vai ar kontroli un sodiem pietiek? Vai tas ir pareizākais, ar ko sākt?