7 atziņas no 42 kilometriem
Pirms 2501 gada grieķu kareivis Feidipīds steidzās uz Atēnām. Bez apstājas atskrējis 42 kilometrus no Maratonas līdzenuma, viņš pavēstīja par svarīgo uzvaru pār persiešiem. To paveicis, viņš bezspēkā saļima un nomira.
Mūsdienās skrējēji vairs nemirst, toties, gatavojoties pārbaudījumam, viņi piedzīvo noderīgas atziņas. Arī šobrīd, neilgi pirms Nordea Rīgas maratona, Rīgas parkos skaitot skrējējus, redzam cilvēkus, kuri kļūst labāki un spēcīgāki. Labāki sev. Spēcīgāki biznesam.
Ko, gatavojoties maratonam, atklāju es?
Pirmkārt… Ļaužu vairākums domā, ka maratonā ķermenis “ir jāpārvar”. Maldi! Ja skrējējs katrā solī nedomās par ķermeņa saudzēšanu, viņš netiks līdz finišam. Maratons ir vairāk intelektuāls izaicinājums sevi gudri “sataupīt”, nekā fizisks vingrinājums “kaut ko pārvarēt”.
Otrkārt… Netrenētie uzmanību velta sacensību mirklim. Taču sacensību diena brīnumus nenes. Rezultātu nosaka gatavošanās. Arī pārcilvēcīga piepūle nekompensē treniņos nepadarīto. Turpretī, ja gatavošanās būs līdzsvarota, no laba rezultāta “neizbēgt”.
Treškārt… Procesa nianses var izprast tikai darot. Var bezgalīgi lasīt par “lūzienu” pēc 30km, “zeķu tulznām” un citām niansēm. Kamēr šis nebūs reāli piedzīvots, nebūs arī ideju tā pārvarēšanai. Tiesa, dažkārt ir vērts uzprasīt padomu trenerim, lai savu “varonību” nešķiestu triviāli risināmām lietām.
Ceturtkārt… Ja vajag kādam tikt garām, ātrāka kāju kustināšana paliekošu rezultātu nedod. Risinājumu dod ritma ziņā tik pat ātrs, taču tehniski sakārtotāks un dažus centimetrus slaidāks solis. Piedevām, rezultātu dod koncentrēšanās uz sevi, ne skatīšanās nopakaļus uz konkurentiem.
Piektkārt… Nav prātīgi savu stratēģiju nemitīgi pieskaņot apkārtējo darbībām. Ja katra konkurentu aktivitāte izraisa stratēģijas maiņu, varbūt pašam savas stratēģijas patiesībā nemaz nav?…
Sestkārt… Pirms pievarēta pirmā distance, skrējējam nemaz nevar būt reāls priekšstats, ko vērts ir kāda cita sasniegts rezultāts. Nav jēgas sevi pielīdzināt cita izvirzītiem mērķiem. Svarīgākais – izdarīt maksimumu pašam savās acīs!
Septītkārt… Finišējot maratonā, rezultāts nav “42 noskrieti kilometri”. Patiesais ieguvums ir pārliecība, ka varu pieveikt arī jebkuru citu tik pat pamatīgu izaicinājumu. Varu pieveikt. Un nenomirt!
Kā jau noprotat – šis raksts nav par skriešanu! Te ir apkopots, ko, gatavojoties maratonam, es iemācījos par biznesu – septiņas būtiskākās atziņas no maniem 42 kilometriem:
- Tīksmināšanās, ka “komanda pārvar sevi”, ir lieka. Komandu un arī sevi ir jātaupa, lai nopietnas biznesa slodzes spētu izturēt ilgstoši.
- Jāgatavojas un jāmobilizējas ir nevis konkurences vai konkursu mirkļos, bet gan pirms tiem, lai būtu jau gatavs reāliem tirgus izaicinājumiem.
- Neviena grāmata neiemāca, kā veikt biznesu. Izpratne un risinājumi radīsies tikai darot. Tomēr pieredzējis konsultants dažkārt noder.
- Vēlamo rezultātu nenes vairāk virsstundas, aktivitātes vai piedāvājumi. Dari tik pat soļus, bet piedomā, lai katrs no tiem nestu lielāku ieguvumu.
- Izlem, kā tieši sasniegt mērķi un ej uz to. Reaģēšana uz katru konkurentu kustību var tikai dezorganizēt.
- Spraud mērķus izejot no sava iepriekšējā snieguma. Konkurenta rezultāts būs labs atskaites punkts, kad pats pievienosies viņa komandai.
- Paveici? Izdzīvoji? Ieguvums nav tikai par finišu! Patiesais ieguvums ieguvums ir pārliecība, ka tiksi galā arī ar citiem līdzīgiem izaicinājumiem!
Šādi apkopojot – bizness tāda liela un pamatīga, garo distanču skriešana vien ir. Varētu arī teikt, ka ikdienas bizness Tevi gatavo arī Nordea Rīgas maratonam!
- Ko Tev par biznesu ir iemācījis sports un savas personības attīstīšana?
ms69
ceturtkārt. vietas trasē ir tik cik ir. apdzīšana ne visur ir iespējama. nepārdomāta apdzīšana nepiemērotā vietā prasa nenormālas pūles. nepārdomāta apdzīšana var tevi nolikt vairākus desmitus pozīcijas atpakaļ. launākajā gadījumā – sasists ritenis, kritiens (attiecas uz velo, līdzīgi arī auto).
piektkārt. pieskaņojot savu stratēģiju vājākam, tu arī zaudē. sekojot stiprāka braucēja aizvējam, tu taupi spēkus. nevajag baidīties no pieskaņošanās citiem, bet tā ir jāprot izantot. reizēm arī palīdz veiksme.
+ labāki maksimālie ātrumi ir vecumā no 18 līdz 27 gadiem. pēc 35 rezultāti pakāpeniski samazinās, kaut arī vidējais grupas ātrums saglabājas līdz ~60 gadu vecumam. pēc 60 gadiem arī vidējais ātrums krīt. katram ir jāapzinās brīdis, kad ir laiks aiziet.