Septiņi panākumu principi biznesā

Septiņi panākumu principi biznesā

Šīs vasaras lielais izaicinājums bija uzkāpt Monblānā. Kā jau rakstīju iepriekš – kāpu, kāpu, neuzkāpu. Bet… Pa ceļam guvu vismaz septiņas kalna atziņas:

  • Iet uz saviem mērķiem
  • Iet uz sagatavotiem mērķiem
  • Izvēlēties piemērotu tempu
  • Iet maziem soļiem
  • Nenoslogot sevi lieki
  • Zināt savas vājās vietas
  • Visā notiekošajā meklēt skolu un atziņas

Paskatoties vērīgāk, kalna atziņas ne mazāk aktuālas ir arī profesionālajā un biznesa vidē. Turpinājumā daži piemēri no beidzamā laika Latvijas biznesa aktualitātēm.

1) Indivīdiem, komandām un kompānijām ir vērts iet uz saviem mērķiem, nevis censties kādu panākt vai atdarināt. Atskaites mērījumi (plašāk pazīstami kā benchmarking) noder salīdzināšanai un novērtēšanai, bet ir bezjēdzīgi plānošanai. Ja mēģināsiet trīs gadu  laikā sasniegt rādītāju X, kāds šobrīd ir uzņēmumam Y, labākajā gadījumā nonāksiet tur, kur konkurents bija pirms trim gadiem.

2) Ja centīsieties saskaņot ar iesaistītajiem, bez pretestības tiks akceptēti tikai neizaicinoši vai arī jau vakar sasniegti mērķi. Tomēr izaicinājumi ir jātur līdzsvarā ar atbilstošiem un pakāpeniski sasniegtiem mērķiem! Mani, piemēram, mulsina Daugavas-Dņepras kanāla racēju idejas. Šādam projektam nav iespēju “pamazām izaugt”. Tas vai nu “galīgi izdodas” vai “galīgi neizdodas”.  Nez kādēļ otrais scenārijs man šķiet ticamāks.

3) Katrai organizācijai ir svarīgi saprast ātrumu, ar kādu tā spēj iet uz priekšu. Ja optimisms uzvar piesardzību, rodas problēmas. Mēģinājumi sacensties ar pēdējo gadu aviācijas čempioniem Ryanair pašmāju lidotājiem airBaltic rezultējās graujošos rentabilitātes rādītājos. Cīņas pretinieka nesaprātīga izvēle var atstāt Idiota lomā gan karjerā, gan biznesā.

4) Ik dienas slimība “daudz un par daudz” uzglūn neskaitāmām komandām un organizācijām. “Par daudz” tehnikas un auto. “Par daudz” atskaišu un iekšēju sistēmu. Ak, jā, gandrīz aizmirsu epidēmiju ar nosaukumu – “par daudz darbinieku”. Esi šo kaut kur manījis? Tad konkrētus piemērus sarindosi pats! Ar uzblīdušu bagāžu organizācijām tikt līdz virsotnēm ir grūti vai neiespējami.

5) Lieli karjeras lēcienu bieži rezultējas ar lielām neveiksmēm. Līdzīgi kļūdās arī uzņēmumi. Publiski zināmas ir Gunāra Ķirsona biznesa nedienas: kamēr viņš baroja cilvēkus, tikmēr ar Lido viss bija kārtībā, bet mēģinājums ielēkt māju ražošanā un atpūtas bāzu biznesā Ķirsonu gandrīz nogremdēja. Atliek vien atminēties, ka divi mazi soļi ir labāk, nekā viens liels. Bet sliktāk par “lielo soli” var būt tikai “divi lielie” vienlaikus. Ja netici, pajautā Gunāram! (Pozitīvā ziņa – Ķirsons šobrīd ir izķepurojies un nebaidās vīrišķīgi atzīt kļūdas!)

6) Kompānijām ir svarīgi apzināties savas vājās vietas un vai nu novērst tās, vai izvēlēties mērķus, kuriem šie vājie punkti netraucē. Labais piemērs? Latvijā un nu jau arī pasaulē populārās Stendera ziepes jauki smaržo un ir brīnišķīgi iepakotas. Ja lūkojamies uz tām kā parocīgu dāvaniņu cenu kategorijā līdz 5,- Ls, Stendera ziepēm pat netraucē nianse, ka salīdzinājumā ar jebkuru daudzkārt lētāko Procter&Gamble istrādājumu tās ne visai labi mazgā.

7) Kalnā kāpšana nav pašmērķis, ja nespējam no tā gūt pieredzi un atziņas. Līdzīgs princips ir spēkā arī attiecībā uz profesionālo vai komandas attīstību. Ja ceļā komanda nebūs iemācījusies ko jaunu, biznesa rezultāti jau nākamajā atskaites periodā tiks aizmirsti, bet karjeras kāpnes izrādīsies bezjēdzīgas, ja nedos jaunus apvāršņus arī personīgajā izaugsmē.

To visu apkopojot: ja uz savu darbu un biznesu skatīsies vērīgi, varbūt ieraudzītais dos ko noderīgu ceļā uz Tavu nākamo augsto virsotni!

Raksta pirmā daļa – Kā neuzkāpt Monblānā?

  • Vai esi sastapis situācijas, kuras līdzīgas pieminētajām likumsakarībām?
  • Vai esi hobijos ieraudzījis atziņas, kuras palīdz arī profesionālajā vai biznesa dzīvē?

Karlis

Website:

6 comments

garumzime

No šaha metriem aizgūta atziņa:
Stratēģija bez taktikas ir garākais ceļš līdz uzvarai. Taktika bez stratēģijas – vienkāršs ceļš uz zaudējumu.

No savas pieredzes zinu, ka ta ir taisniba ne tikai priekš manis paša, bet arī priekš vairuma LV mazo/vidējo uzņēmēju.

    Karlis

    It kā dzirdēta, bet vienmēr aktuāla un vēlreiz pārdomājama doma. NoTwītoju to un tā tika vairākas reizes ReTwītota. Acīmredzot lasītājiem tā šķiet aktuāla.

@Akmentins

Paldies par rakstu! Lika padomāt.

@Akmentins

(1.) Ja nav mērķu, bet ir tikai pakaļdzīšanās, tad nevar uzvarēt… nu nekādi tas nesanāk, tas ir skaidrs jebkuram, kurš vismaz vidusskolas laikos ir piedalījies skolas krosā.
(2.) Ja gibi uzvarēt, ir jāgatavojas, jāplāno, ir jāzina, ko darīsi labākajā, sliktākajā un optimālajā situācijā, un izejot no situācijas ir jārīkojas.
(3. – 4.) Punkts par tempu ir visnenovērtētākais pie pozitīviem signāliem un mazajām uzvarām. Ātruma un apjoma ierobežojumiem kā izsaukuma zīmei ir jāmirgo acu priekšā momentos, kad gribas ātrāk un vairāk. Ir jājūt tas moments, kad ir jādod iekšā un vēl svarīgāk ir jāredz signāli, kad jāpiebremzē.
(5.) Soļa platums ir jāizvēlas atbilstoši saviem spēkiem (stiprajām pusēm)
(6.) Ir jāliek un jāstrādā tikai un vienīgi uz stiprajām pusēm. Dari to, ko dari vislabāk, būsi lielu gabalu priekšā tiem, kuriem tas nāk ar mokām.
Ir jāpzinās vājās vietas… šeit palīdz komanda. (uzņēmums) Komandas (uzņēmuma) dalībniekiem ir jābūt tādiem, kas ar savām stiprajām pusēm nosedz komandas biedru vājās puses.
(7.) Ja mērķis ir tikai kalna virsotne, tad ātri tiek aizmirsta pieredze un atziņas, kas gūtas ceļā uz virsotni. Ceļam ir jābūt tam, kas dzen komandu (uzņēmumu) uz priekšu, jo sasniedot vienu virsotni, tur atklāsies skats uz nākamo. Ja virsotne ir tas, kas dzen, un to sasniedzot ir “YES, otdihajem!”, tad konkurenti, kas bija vienu soli aizmugurē, nu jau būs tur pat.
Virsotnē ir daudz vietas, bet ne tik daudz, lai apsēstos.

Andrejs

Punkts 1) ir tas pats punkts 3).
5) ir taču arī piemēri, kuri pierāda pretējo. Ne?
6)LV tipiski ir strādāt pie vājo vietu pilnveidošanas, bet vai nav prātīgāk attīstīt stiprās puses un vājās vienkārši atzīt, rēķināties ar tām, bet netērēt laiku „bakstoties”, lai pilnveidotu to, kas nekad nesasniegs pilnību?

Kopumā: Mērķiem IR JĀBŪT ambicioziem, tikai rūpīgāks darbs ir jāiegulda soļu plānošanā, kā izvēlēto mērķi sasniegt. Citādi var sanākt, kā dziedāšanas šovu dalībniekam, kurš saka: „Gribu būt dziedātājs”, un rāpjas uz skatuves lai bļautu mikrofonā, pat nepūloties sagatavoties.
Un vēl… jāspēj arī „noķert” brīdi, kad izvēlētais mērķis vairs nav aktuāls. Manuprāt, tieši par to ir Ķirsona stāsts.

Atziņas un pieredze mēdz palīdzēt, bet mēdz arī novest atkārtoti pie punkta 1) un 3). Tā teikt: „esmu gudrāks, pieredzējis, sakrājis atziņas, nekļūdīšos tur, kur citi, tikai… kopš pieredze gūšanas brīža, situācija jau x reizes ir mainījusies.

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *