Ja Risinājums šķiet vienkāršs…

Mūsu laikmetā informācijas aprite paātrinās, bet cilvēku uzmanības fokuss saīsinās.

Pētījumi liecina,  ka Facebook laikmetā cilvēki uz vienu impulsu spējot fokusēties ne ilgāk kā sešas sekundes. Zelta zivtiņu uzmanība esot noturīgāka – astoņas sekundes.

Nemitīgi pieaug cilvēku sastapto ziņu skaits. Šobrīd mēs ik dienas izlasām sastopam 5000 līdz 7000 dažādus vēstījumus. Šādam informatīvajam troksnim “izsisties cauri” spēj ļoti lakoniskas un vienkāršas ziņas. Vislabāk – grafiski ilustrējamas, vizuālas ziņas.

Ik dienas mēs piedzīvojam gan pozitīvu, gan negatīvu pieredzi. Lai izvairītos no negatīvā, cilvēki meklē Risinājumus personīgajā līmenī, uzņēmumu līmenī, reizi četros gados, uz vēlēšanām, arī valsts līmenī.

Kādi Risinājumi visbiežāk gūst simpātijas un atbalstu? Visbiežāk, “cilvēki pavelkas” uz vienkāršiem risinājumiem. Tādiem, kurus var izklāstīt 6 sekundēs. Tādiem, kurus var paskaidrot ar piktogrammu. Tikai viena nelaime…

Ja Risinājums šķiet vienkāršs, iespējams, vēl neesi nonācis līdz pilnīgai Problēmas izpratnei. Kāpēc tā? Vairumā gadījumu, kuros “Risinājums” šķiet vienkāršs, tā ieviešana:

• neatnes vēlamo rezultātu;
• ir ļoti dārga vai prasa ļoti ilgu laiku;
• izraisa neparedzētas blakusparādības.

Piemēru apkopojumu varētu veidot arī personīgā vai uzņēmumu līmenī, bet, lai visi lasītāji varētu izsekot, piedāvāšu publiski zināmus piemērus valstisku “Risinājumu” līmenī.

Lai mazinātu ražas zudumus, Ķīnā tika izdomāts vienkāršs Risinājums – iznīdēt uz rīsu graudiem kāros zvirbuļus. Pazūdot zvirbuļiem, nekontrolēti savairojās siseņi. Ar zvirbuļu “atgriešanu” ķīniešiem īsti nesekmējās, tāpēc, lai apkarotu siseņus, ieviesa vienkāršu Risinājumu – kompensācijas par katru nodotu beigtu siseni. Siseņu skaits laukos nemazinājās, bet puse zemnieku esot nodošanai un kompensācijām sākuši audzēt siseņus. No viena grāvja otrā, bet uz ceļa – nekādi!

Zimbabvē vietējie aktīvisti nolēma, ka nav pareizi, ka zemi kontrolē koloniālā perioda pārpalieka – baltie fermeri. Risinājums bija vienkāršs un ļoti populārs – atņemt zemi “baltajiem”, atdot vietējiem. Kad pēc zemas ekspropriācijām Zimbabves lauksaimniecība sabruka, mēģināja saprast, ko darīt tālāk. Viens no “pēc tam” jau grūti īstenojamiem variantiem – aicināt atpakaļ baltos fermerus.

“Brexit” kampaņas uzvarošais vadmotīvs bija šāds: britu veselības aprūpes sistēmai NHS (National Health Service) trūkst naudas, ja tikšot vaļā no iemaksām ES budžetā, visu varēšot atrisināt. Vienkārši, vai ne? Var risinājumu uzrakstīt uz autobusa sāna! Šobrīd pat aiziešanu “Vote Leave” atbalstošā britu valdība vairs nerēķina “budžeta ietaupījumus” un to tērēšanu. Šobrīd aktuālais jautājums – kā mazināt “Brexit” kaitējumu britu ekonomikai, tai skaitā, arī NHS.

Bet ko kavēt laiku ar tām pasaules anekdotēm… Mums te, Latvijā, viss ir savādāk, vai ne? Lai par to pārliecinātos, ieskatīsimies Latvijas nesenajā vēsturē!

Pēc lauku kolektivizēšanas, padomju vara meklēja veidus Latvijas lauksaimniecības ražības palielināšanai. Risinājums bija vienkāršs – ievest jaunu augu sugu – latvāni. Šobrīd Latvijas laukos nav īsti skaidrs, kā latvāņu nekontrolējamo sērgu apkarot.

OIK (Obligātās Iepirkuma Komponentes) sāga iesākās nevainīgi – kā Eiropas mēroga vēlme nostiprināt atjaunojamās enerģijas ražošanu un mazināt atkarību no viena enerģijas piegādātāja (Krievijas). Risinājums bija vienkāršs: subsidēt no atjaunojamajiem resursiem saražoto enerģiju. Kas no tā sanācis – šo bēdīgo, būtībā Ķīnas zvirbuļu epopejai līdzīgo stāstu visi esam dzirdējuši.

Iespējams, visu laiku vienkāršākais Risinājums tika formulēts kādā kaimiņvalstī. “Visu varu padomēm! Rūpnīcas – strādniekiem! Zemi – zemniekiem!” Vienkārši, vai ne? Sešas sekundes izlasīšanai, var ērti noformēt uz plakāta, ideāli! Šīs kampaņas katastrofālās sekas nav nolīdzinātas vēl pēc 100 gadiem un Latviju graujoši ietekmē joprojām.

Kāpēc es šo visu te rakstu?

Pasaule ir pilna ar gudriniekiem, kuri sola:

• “vienā solī mainīt Tavu dzīvi”;
• “dažu stundu laikā atrisināt Tava uzņēmuma grūtības”;
• “ar burvju mājienu atrisināt visu, kas valstī bijis nepareizi 27 gadus”.

Pirms vēlēšanām “vienkāršo Risinājumu groziņš” pildās ātri: “izdzenāsim blēžus”, “mazināsim ministriju skaitu par X vienībām un ierēdņu skaitu par Y procentiem”, “palielināsim algas & mazināsim nodokļus par Z procentiem” un tam līdzīgi ir sastopami vai uz katra soļa.

Esi kritisks! Pārbaudi un pārliecinies, ko tieši un kā tieši solītāji piedāvā!

Ja viņu piedāvātais Risinājums šķiet ātri īstenojams, iespējams, pats stāstītājs vēl nav nonācis līdz pilnīgai Problēmas izpratnei. Varbūt nebūs vēlamā rezultāta, varbūt ieviešana būs neiespējami dārga vai bezgalīgi ilga, varbūt radīsies neparedzētas sekas. Ja īstais Risinājums tiešām būtu vienkāršs, nez vai apskatītā situācija būtu izaugusi par Problēmu.

Ak, jā, un vēl…

Varbūt Solītājs visu saprot gluži labi. Varbūt viņš vienkārši Tevi uzskata par muļķi, kurš noticēs vienkāršiem Risinājumiem.