Vīrusa krīzes sajūtas un darbi

Ir 2020.gada 14.marts.
Vīrusa krīzes sākums. Valstī izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Par šī mirkļa sajūtām…

Kaut kam līdzīgam – līdzīgai nedrošībai, līdzīgai neskaidrībai – esmu jau dzīvojis cauri. Kad? 1990. un 1991.gada barikāžu laikā. Apkārtējā atmosfēra un cilvēku sajūtas bija līdzīgas.

Par šī mirkļa uzdevumiem…

Būtu svarīgi visiem un ikvienam:

1) nepasliktināt sabiedrības veselības situāciju

Pamanīju interesantu domāšanas paradigmu – nevis “censties izvairīties no inficēšanās”, bet “censties savu pagaidām nediagnosticēto vīrusu nenodot tālāk”. Šāds skatījums varētu palīdzēt izvērtēt savas turpmākās rīcības.

2) nepasliktināt ekonomisko situāciju

Katrai organizācijai un indivīdam ir iespējas mazināt situācijas ekonomiskās sekas un paātrināt atkopšananos. Ikviens var gatavoties “aktivitātes atsākšanai” un paveikt to, kam ikdienas skrējienā nepietika laika. Es & Master Training šo plāno īstenot.

3) nepasliktināt apkārtējo noskaņojumu

Daudzās jomās pamatotību ir pierādījis jēdziens “sevi piepildošs pareģojums” (self-fulfilling prophecy). Optimisms nes progresu, negatīvisms – panīkumu. Katra, pat nepatīkamākā krīze nes arī jaunas iespējas.
Ko līdz šim neiespētu šajā laikā grasies paveikt Tu?

Atlikti darbi? Neizlasītas grāmatas? Vērtīgas filmas?
Citas idejas?

Komentāros uzraksti!

#covid19 #corona