Izglītībai nav nozīmes!

Sliktākais, ko Bils Geitss, Marks Cukerbergs un daži viņiem līdzīgi tipāži ir nodarījuši cilvēcei – viņi nenobriedušiem prātiem ir ierādījuši mirāžu: “izglītība nav nozīmes”.

Žanra klasika ir jauniešu un, dažkārt, vairs ne jauniešu jestrie stāsti par “darba praksi”, kura ļaušot “iekarot pasauli” un “nonest zvaigznes no debesīm”. Visbiežāk šo vāvuļo pilsoņi, kuru spēja veikt matemātiskas aplēses, izteikties rakstiski vai sistemātiski apgūt jaunu informāciju līdz vidusskolas absolventa prasību līmenim nesniedzas.

Var jau atsaukties uz ģēnijiem – Bahs, da Vinči un Avicenna nebija pabeiguši augstskolu. Tomēr tiem pašiem Geitsam un Cukerbergam vispirms bija pietiekami labi izglītības pamati, lai iekļūtu Harvardā. Ja cilvēkam ir jau 20 gadi un viņa dibināto uzņēmumu ar kontraktu piedāvājumiem joprojām nemeklē ne IBM, ne PayPal, acīmredzot, viņš nav ne nākamais geitss, ne cukerbergs.

Formālajai izglītībai NAV nozīmes. Nozīme ir spējai sistemātiski domāt un pierakstīt savas domas, nozīme ir spējai rēķināt un saprast, kas vispār jārēķina, nozīme ir spējai disciplinēt sevi un mācēt mācīties. Un šo spēju iegūšanai pagaidām nav atrasts efektīvāks risinājums par formālo izglītību.

P.S. Tiem, kuri tic “darba praksei”…

Augstskolās par audzēkņu attīstību sekmējošu programmas saturu un secību domā ne tie vājākie prāti, turpretī jebkurā darbā primārais mērķis ir sasniegt darba rezultātu, nevis attīstīt darbinieku.

Ejot strādāt (vienalga, “savā rūpalā” vai “pie kāda”), apstākļi liks darīt “nākamo šim darbam vajadzīgo lietu”, nevis “nākamo personības attīstībai vajadzīgo lietu”. Varbūtība, ka darba uzdevumi sakritīs ar personības attīstības vajadzībām, ir ļoti, ļoti niecīga.

Bet šādas intelektuālās konstrukcijas nākamajiem geitsiem un cukerbergiem varētu būt pārlieku sarežģītas. Sorry!