Ja esmu apvainojies…

COVID-19 ārkārtas stāvoklis Latvijā ir jau gadu. Vairākkārt esmu dzirdējis atziņu: “Šis gads ir visu mainījis.” Manuprāt, šis gads jau senākas tendences ir tikai paspilgtinājis.

Vēl viena atziņa: “Ja esmu apvainojies, es kaut ko nesaprotu.” Šai domai pievienojos! Ja cilvēks situāciju saprot, viņš to risina, ja nesaprot – apvainojas. Vērts atgādināt: apvainošanās neietekmē “slikto”, bet ilgi dedzina to, kurš apvainojies.

Šobrīd Latvijā apvainojušies ir daudzi. Visvairāk ir to, kuri apvainojušies uz valdību. Maskas esot ļaunums, vakcīnu iepirkumi – nepareizi, ierobežojumi esot kļūda, bet manikīru darba apturēšanu varot izpirkt vienīgi ar valdības demisiju!

Tomēr šis ieraksts nebūs par “ļauno valdību”. Protams, ir daudzas, daudzas detaļas, kuras var kritizēt un piesieties, taču Latvijas valsts pārvalde uz Covid-19 kopumā reaģēja adekvāti. Mani pārsteidza sabiedrības reakcija uz saprotamiem un līdz apnikumam skaidrotiem ierobežojumiem.

Mani izbrīnīja dažādu profesionālo un interešu grupu aktivitāte producēt un daudzu cilvēku gatavība izplatīt neargumentētās vaimanas (a la “ierobežojiet jebkuru citu, tikai ne mūs”).

Mani pārsteidza cilvēku dalīšanās ar acīmredzami absurdiem “pierādījumiem” par it kā valdības ļaunprātībām (“melu ūdens” Pļaviņš un sanitāre Marina ir “share” simtus izpelnījušies “tīrradņi”, bet viņi tādi nav vienīgie).

Mani šokēja “līdz šim šķietami sakarīgu cilvēku” gatavība komentāros rakstīt tik absurdas lietas, ka rodas šaubas, par ko viņi saņēma savus vidusskolu atestātus.

Es šīs reakcijas nesapratu. Es “cepos”. Izklausās neloģiski, bet, jā, – es apvainojos uz paziņām un sabiedrību kopumā. Un tomēr, lai šāds stāvoklis neievilktos, es arī mēģināju saprast – kādi mehānismi vai to trūkums izraisa tik ļoti neracionālas cilvēku reakcijas?

Labākais līdz šim manis atrastais skaidrojums ir sekojošs.

Informācijas burbuļi

Sociālie tīkli ir ne vien katru lietotāju padarījuši par mediju, bet arī ļāvuši iekapsulēties līdzīgi domājošo “burbuļos”. Internetā viens otru atbalsta un uzkurina ne vien interešu vai politisko grupu biedri, bet arī “plakanās zemes” vēstneši, 5G apkarotāji un citi dīvaiņi.

Uz šī fona vakcinācijas pretinieku vai “ļaunās valdības” atmaskotāju pašpietiekamā ņemšanās un sevis tracināšana nepārsteidz, bet vismaz dažas absurdās reakcijas izskaidro.

Argumentācijas un Uztveres kļūdas

Klasiskās loģikas kļūdas aprakstīja jau Aristotelis. To uzskaitījumu ir papildinājušas arī uztveres kļūdas (cognitive biases). Tikai daži atgādinājumi publiskās telpas aktīvistiem…

Uzbrukums personībai (ad hominem) nenozīmē, ka apvainotajam nav taisnība.

Atbalsts manam viedoklim nenozīmē, ka otra arguments ir pamatots (confirmation bias).

Kādas situācijas neizpratne nenozīmē, ka otra puse ir ļaunprātīga; tas mēdz liecināt par pašu nepietiekamu kompetenci (Dunning–Kruger effect).

Sociālajos medijos vērojamais diskusiju līmenis liek domāt, ka argumentācijas un uztveres kļūdu apguves apjoms un kvalitāte mūsu izglītības sistēmā ir nepietiekama.

Statistikas pamatu neizpratne

Viena no uztveres kļūdām ir nespēja reālistiski novērtēt dažādu notikumu varbūtības.

Mums ir bail lidot, bet mēs nepamanām, ka, ik reizi šķērsojot ielu, mūsu bojāejas risks ir nesalīdzināmi augstāks.

Mums ir bail no kaut kā, kaut kur it kā piedzīvotām vakcīnu komplikācijām, bet mēs nepamanām, ka tepat, Latvijā, katru dienu no Covid-19 mirst konkrēti, vakcīnas nesaņēmuši cilvēki.

Statistikas pamatu un ar to saistītā risku līmeņu neizpratne ir pamatā vismaz daļai no neracionālajām cilvēku reakcijām.

Iniciatīvas un Atbildības trūkums

Argumentācija publiskajā telpā liek domāt, ka par cilvēku labklājību un labsajūtu atbildīgi nav viņi paši, bet gan valdība. Valdība esot atbildīga par vīrusa inficēto skaita mazināšanu, par medicīnas personāla skaita dubultošanu, par pabalstiem visiem un par visu. Paši pilsoņi nav atbildīgi ne par nodokļu maksāšanu, ne par ierobežojumu ievērošanu, ne par savu spēju vai nespēju piemēroties Covid-19 izmainītajai situācijai.

Varētu šķist, ka šāda domāšana Latvijā ir 50 padomju varas gadu sekas, taču citās valstīs dzīvojoši paziņas stāsta, ka līdzīgi sabiedrības sentimenti esot vērojami arī komunisma nekropļotās valstīs.

Emocionālās inteliģences (EQ) neesamība

EQ pavisam īsā definīcija: “Emociju iespaida apzināšanās uz savām un apkārtējo cilvēku sajūtām un rīcību.”

Mans vērojums – biežāk par ārkārtas situācijas ierobežojumiem “cepas” tie, kuriem ir papildus grūtības. Šauras dzīves vietas, attālināti strādājoši mazo klašu skolēni, iespaidotas darba vai biznesa lietas ir bieži sastapti objektīvie apstākļi.

Diemžēl kareivīgie protestētāji bieži neierauga, ka vismaz daļu no viņu negācijām nav izraisījis “valdības nepareizais darbs”, bet gan pašu nogurums un emocijas, kuras konstruktīvā un racionālā veidā viņi paust neprot.

Nobeigumā…

Ja atnestās ziņas nepatīk, līdzīgi kā Senajā Grieķijā, cilvēki mēģina risināt situāciju, “nogalinot vēstnesi”. Mēģina “nogalināt” Kariņu un veselības ministrus, mēģina izņirgāt Dumpi un Perevoščikovu vai par “nopirktiem” sauc medijus, kuri par savu uzdevumu neuzskata cilvēku kūdīšanu un jebkuru ārkārtas situācijas lēmuma kritizēšanu.

Divās tūkstošgadēs kopš sengrieķu domātājiem cilvēku daba nav mainījusies. To nav mainījis arī Covid-19 gads. Vien jau iepriekš notikuši procesi ir kļuvuši spilgtāki un uzskatāmāki.

Bet kā neapvainoties uz apkārtējo cilvēku absurdo komunikāciju?

Pamani un izproti augstāk uzskaitītos cilvēku reakcijas ietekmējošos mehānismus!
Pamani tos gan sevī, gan apkārtējos un mācies ar tiem sadzīvot!

Un atminies…
Apvainošanās par citu reakcijām “tos citus” nekādi neiespaido.
Apvainošanās uz “tiem citiem” tikai iekšēji izdedzina mūs pašus.