Sionhronas vs asinhronas mācības
Intensīva eksperimentēšana ir pierādījusi: Starp klātienes un attālinātām apmācībām kardinālu atšķirību nav!
Kur atšķirības ir? Atšķirības ir starp sinhronām un asinhronām mācībām.
Intensīva eksperimentēšana ir pierādījusi: Starp klātienes un attālinātām apmācībām kardinālu atšķirību nav!
Kur atšķirības ir? Atšķirības ir starp sinhronām un asinhronām mācībām.
Mūsu laikmetā informācijas aprite paātrinās, bet cilvēku uzmanības fokuss saīsinās.
Pētījumi liecina, ka Facebook laikmetā cilvēki uz vienu impulsu spējot fokusēties ne ilgāk kā sešas sekundes. Zelta zivtiņu uzmanība esot noturīgāka – astoņas sekundes.
Nemitīgi pieaug cilvēku sastapto ziņu skaits. Šobrīd mēs ik dienas izlasām sastopam 5000 līdz 7000 dažādus vēstījumus. Šādam informatīvajam troksnim “izsisties cauri” spēj ļoti lakoniskas un vienkāršas ziņas. Vislabāk – grafiski ilustrējamas, vizuālas ziņas.
Ik dienas mēs piedzīvojam gan pozitīvu, gan negatīvu pieredzi. Lai izvairītos no negatīvā, cilvēki meklē Risinājumus personīgajā līmenī, uzņēmumu līmenī, reizi četros gados, uz vēlēšanām, arī valsts līmenī.
Planētu Zeme kontrolē cilvēks. Tomēr homo sapiens nav ne spēcīgākais, ne izturīgākais mūsu planētas iemītnieks. Kādas spējas mums ir palīdzējušas pārvarēt dabas apstākļus un citas sugas?
Daudzi atsauksies uz saprātu. Taču zinātnieki apgalvo, ka delfīnu un ziloņu apziņa daudzos aspektos var sacensties ar cilvēka saprātu. Ja delfīni vai ziloņi pasauli nekontrolē, izšķirošā atšķirība jāmeklē citur.
Viena no bīstamākajām apmācību plānošanas kļūdām – nepietiekama laika veltīšana konkrēto zināšanu vai iemaņu apguvei. Visbiežāk tā izpaužas kā mācību plānotāju “uzvarošā ideja”: “izdarīsim trīs dienu darbu divās dienās”, “divu dienu darbu pusotrā”, bet dienas laikā paveicamo “nedaudz saspringsim un apgūsim trijās stundās”.
Bīstamākās sekas pat nav fakts, ka šajā mēģinājumā “mācību laiku ietaupījušie”
Būvē jaunu biznesu? Meklē attīstības iespējas esošam? Veido jaunus produktus vai pakalpojumus?
24.martā, Preiļos, notika Dāvida Štēbeļa un Kārļa Apkalna bezmaksas ievadseminārs “Biznesa Modelēšana“, kurā iepazīstināja ar aktuālāko biznesa veidošanas un pārveidošanas metodiku pasaulē.
Ikviens publisks runātājs „zina”, ko un kā vēlas prezentēt. Tomēr, kad pienāk prezentācijas mirklis, vairs nav tik vienkārši. Vairums cilvēku uztraucas, minstinās un stomās. Dažkārt nervoza prezentācija rada vairāk problēmu nekā bijis iepriekš.
Kā šādas situācijas novērst? Kā kļūt par prezentētāju, kuru visi apbrīno?
Lasot ziņas vai transportā ieklausoties pārspriedumos par dzīvi, gandrīz vajāšanas sajūtu rada ikdienā sastaptais jautājums – Kāpēc Latvija ir nabadzīga? Nezinu, kā, šo izdzirdot, jūtas citi, bet manī šis jautājums ik reizi rada apjukumu – ko darīt? Pievienoties žēlabām vai mēģināt rast atbildi?
Ja prezentējam vai pārdodam, visbiežāk cenšamies veicināt savu, savu auditoriju vai organizāciju mērķu sasniegšanu. Citiem vārdiem – cenšamies ar uzrunu radīt izmaiņas.
Izmaiņas kā runātāja izaicinājumu un mērķi pieminēja jau antīkajā kultūrā. Leģendas vēsta, ka Cicerons gan esot mācējis skaisti runāt, toties Dēmostēns radījis iedvesmu lietas mainīt. Tomēr vai vēlamās pārmaiņas sasniegt izdodas vienmēr?
Biznesa vadītāju vidū vētraini izplatās viedoklis, ka pienācis laiks būtiski mazināt mārketingam “tērētos” līdzekļus. Kāpēc tā? – “Sociālajos medijos ziņa var izplatīties bez maksas.” Tamdēļ – “šobrīd visu reklāmu varot sakārtot par velti”.
Ir puslīdz skaidrs, uz ko balstās šādas interpretācijas. Taču cilvēku dabā ir dzirdēt tikai daļu, vairumā gadījumu – izdevīgāko daļu, no kopīgās ziņas. Ko cienītie biznesa ļaudis nesadzird? Kas sociālo mediju pīrāgu par velti dara mazāk saldu?
Biznesa vidē pēdējā laikā populāra tēze – šobrīd varot īsināt mārketinga budžetus. Kāpēc tā? Reklāmai varot netērēties, jo sociālajos medijos „viss notiek par velti”. Kur te kartupeļi un kur – konfektes?
Cilvēkiem ir tendence dzirdēt tikai to, ko viņi vēlas dzirdēt vai arī – saklausīto interpretēt un kombinēt sev ērtā veidā. Kā tas izpaužas?