Biznesa skolā man mācīja: “make it easy for customer to buy” (izdari tā, lai Klientam ir viegli nopirkt).
Šodien skraidīju pa pilsētu un mēģināju noīrēt semināra telpas (tādas, kurās varētu iebraukt ar vieglo auto). Vairākās vietās sajutos tā, it kā es ar savu pasūtījumu/naudu būtu patiess apgrūtinājums.
Viens sastaptais organizācijas pārstāvis skaidroja, ka “par šo jautājumu neatbild” un vajadzēja atkārtoti lūgties, lai mani aizvadītu pie kāda, kurš spētu man parādīt telpas…
Mana peldēšanas treniņa laikā armijas baseinā fiziskās normas kārtoja armijas speciālās vienības kandidāti. Puiši jauki, gribēšana liela, bet sistemātiski, ar treneri strādājuši nav. Cilvēki nav slikti, tikai īsti nesaprot, ko ūdenī dara vai ko darīt vajadzētu. Vicinās, kuļas, tērē lielu enerģiju, bet uz priekšu īsti netiek. Rezultāts…
Ka ir šķērsām, redzu arī es. Mana trenera komentārs: “Ja šitie ietrāpīs kaujas situācijā, pretiniekam būs viegls mērķis.”
Pievienotajā Apollo saitē ir ieskats Porziņga starpsezonas
Dzīvē daudzās situācijās var novērot paralēles. Piemēram – starp pārdošanu un sportu.
Piekrīti? Nepiekrīti?
Kā šķiet Tev?
Šodien plosos par kāda uzņēmuma pakalpojumu lietojamību/izprotamību. Pēc četru mēnešu laikā jau ceturtās neveiksmīgās saskarsmes, esmu zaudējis laiku un naudu, esmu nokaitināts, emocionāls un ne visai iecietīgs. Piedevām, savu sāpi izkliedzu jau atkārtoti un publiski.
Kā izpaužas mana plosīšanās?
Visu piedzīvoto un sajusto rakstu Facebook, ceturto reizi zvanu uz Klientu atbalsta līniju,
Joks “ar bārdu” vēsta, ka populārākie meli digitālajā laikmetā esot ķeksītis pie izvēlnes “Ar programmatūras lietošanas noteikumiem esmu iepazinies”.
Dažkārt cilvēki maldina apzināti, bet biežāk tas notiek gluži nejauši. Varbūt, īpaši nedomājot, ieliek ķeksi pie datorā izlasīta jautājuma. Varbūt uz negaidītu jautājumu atbild pirmos niekus, kuri ienāk prātā.
Vajag piemēru?
Par menedžmenta tēvu sauktais Pīters Drakers (Peter Drucker) teicis, ka “Klients reti pērk to, ko kompānija domā, ka viņam pārdod”.
Ar “gala lietotājiem” (end-users) vai B2C pārdošanā šis Drakera paradokss ir uzskatāmāks. Rūpīgs ģimenes galva mājsaimniecības preču veikalā
Ir silta maija diena, un es skrienu pa 11. novembra krastmalu. Pirmspusdienas saule kāpj arvien augstāk, tikko esmu šķērsojis Nordea Rīga maratona pusdistances atzīmi un priekšā ir vēl 20 kilometri. Cenšos nesatraukties un nepanikot
Reiz ar kāda uzņēmuma personāla vadības cilvēku diskutējām par ceļiem darbinieku kompetenču stiprināšanai un apmācību atdeves uzlabošanai. Pirmais, ko ierosināja speciālists – ieviest specifisku kontroles sistēmu, un vēl varot padomāt par sankcijām pret tiem, kuri nesasniedz mērķus.
It kā jau loģiski – pēc vadības kanoniem kontrole mēra, mobilizē un dara vēl nez cik daudz apsveicamu lietu. Bet vai ar kontroli un sodiem pietiek? Vai tas ir pareizākais, ar ko sākt?
Ikviens publisks runātājs „zina”, ko un kā vēlas prezentēt. Tomēr, kad pienāk prezentācijas mirklis, vairs nav tik vienkārši. Vairums cilvēku uztraucas, minstinās un stomās. Dažkārt nervoza prezentācija rada vairāk problēmu nekā bijis iepriekš.
Kā šādas situācijas novērst? Kā kļūt par prezentētāju, kuru visi apbrīno?
Runājot par menedžmenta pamatiem, bieži tiek citētas cienījamu autoritāšu vienkāršas, šķietami pat primitīvas atziņas. Pasniedzēji to dara, lai pasargātu no postošām kļūdām, kuras visvairāk tiek sastrādātas tieši pamatlietās. Bet kāpēc, pat vienkāršākās atziņas klāstot, pasniedzēji piesauc skaļus avotus?