Runājot par menedžmenta pamatiem, bieži tiek citētas cienījamu autoritāšu vienkāršas, šķietami pat primitīvas atziņas. Pasniedzēji to dara, lai pasargātu no postošām kļūdām, kuras visvairāk tiek sastrādātas tieši pamatlietās. Bet kāpēc, pat vienkāršākās atziņas klāstot, pasniedzēji piesauc skaļus avotus?
Agra pēcpusdiena Rīgā. Gaišajā rudens saulītē pa kādu centra ielu viens otram pretī iet divi jauni vīrieši.
Pirmais – mazāka auguma tumšmatis, lakoniskām brillēm, gaišā uzvalkā, bez šlipses, lietišķu, varētu pat teikt, garlaicīgu frizūru. Ar acīm ieurbies sev vien zināmā punktā
Tradicionālais mārketings velta uzmanību tiem mainīgajiem 4P, kurus kompānijas kontrolē savā iekšienē – Produkts, Cena, Izplatīšana, Noiets (pakalpojumu situācijās izmanto paplašināto 7P). Arī lielākā vadītāju enerģijas daļa tiek veltīta tieši iekšējām aktualitātēm, citiem vārdiem – kompānijas “skatās uz iekšu”. Būtiskākā šādas pieejas problēma:
Rietumu civilizācijai svarīgi ir būtības un patiesības jēdzieni. Dzīvē esot situācijas, kuras “visu saliekot pa vietām”. Iespējams, par šādu mirkli ir Ābrahama Linkolna atziņa:
– Ja asti nosauc par kāju, cik sunim kāju?
– Četras. Arī nosaukta par kāju, aste par kāju nekļūst.
Tomēr vai visiem un vienmēr pienāk mirkļi, kuri atklāj lietu patieso būtību?
Vairums ir dzirdējis teicienu: – “Par pārdevēju nevar iemācīties, par to piedzimst”. Daudzi pārdevēji tam notic un… …un nemācās. Bet pārdošana sastāv no konkrētiem soļiem un darbībām, kuras var sekmīgi apgūt! Un pats, pats pirmais solis – saprast, uz ko un kāpēc pārdevējam koncentrēties.
Kad komandā ienāk “jauniņais”, kurā mirklī viņu laiž pie klientiem? Kad ir sagatavojies. Ko tas nozīmē – sagatavojies? Visbiežāk par tādu tiek atzīts