Runājot par menedžmenta pamatiem, bieži tiek citētas cienījamu autoritāšu vienkāršas, šķietami pat primitīvas atziņas. Pasniedzēji to dara, lai pasargātu no postošām kļūdām, kuras visvairāk tiek sastrādātas tieši pamatlietās. Bet kāpēc, pat vienkāršākās atziņas klāstot, pasniedzēji piesauc skaļus avotus?
Rietumu civilizācijai svarīgi ir būtības un patiesības jēdzieni. Dzīvē esot situācijas, kuras “visu saliekot pa vietām”. Iespējams, par šādu mirkli ir Ābrahama Linkolna atziņa:
– Ja asti nosauc par kāju, cik sunim kāju?
– Četras. Arī nosaukta par kāju, aste par kāju nekļūst.
Tomēr vai visiem un vienmēr pienāk mirkļi, kuri atklāj lietu patieso būtību?
Žeroms Makartijs (Jerome McCarthy) jau 1960. gadā izveidoja modeli, kas joprojām lielā mērā ir mārketinga plānošanas pamatā – Mārketinga Miksli jeb 4P. Neskaitāmās mācību grāmatās šo modeli vēlāk popularizēja Filips Kotlers (Philip Kotler).
Bet cilvēka dabā ir lietas vienkāršot. Ikdienas skrējienā daudzi primitivizē arī 4P modeli. Kā tas notiek? Liela daļa sabiedrības ar vārdu “mārketings” saprot reklāmu. Reklāmu un neko vairāk!